Slovēnija. Itālija. Diena #14 jeb uzvarētāja Itālija

14.08.2022.

Ja jau stāvlaukumā samaksāt varēja par minimums 24 stundām, tad tur arī palikām pa nakti. Kopumā apmēram 24 h arī izmantojām.

Pēc brokastīm aizgājām līdz tuvākajai Delfinček pludmalei. Tablo rādīja, ka ūdens temperatūra esot +24’C.

Ģimenes balsošanas rezultātā turpmākais ceļš uz Itāliju. Mēs ar Edgaru bijām domājuši apmeklēt kādu no Horvātijas salām, kur palaiskoties pludmalē, bet bērni, saskatījušies raidījumu Četri uz koferiem, šausmīgi gribēja uz Venēciju. Īpaši tādēļ, ka vienā brīdī izspļāvu, ka tā tak pavisam tuvu, kādu 2 stundu attālumā.

Nepilnas 3 stundas un sveika, Itālija! Patiesībā, Itālijā bijām pēc ~15 minūtēm, bet 3 stundas līdz Cavallino-Treporti pussalai. Tā ir pilna ar kempingiem, gandrīz pretī Venēcijai.

Iebraucam Itālijā

Cavallino-Treporti piekraste ir gara, bagāta pussala, kas atrodas starp Venēciju un Jesolo, tā piesaista ar savu ainavu dažādību un iedzīvotāju patieso viesmīlību. Cavallino-Treporti apskalo Adrijas jūra un lagūnas ūdeņi, piekraste stiepjas 15 km garumā, to raksturo ļoti naturālistiski nozīmīga vide, kurā viens otram seko gara zeltaina pludmale, kāpas, priežu meži un sakņu dārzi. Aizraujošā lagūnas ainava ar tās kanāliem, sāls purviem, dubļiem un zvejas ielejām, tālumā visā savā krāšņumā elegantās Venēcijas aprises.

Arī Itālijā savvaļas kempingošana (wild camping) aizliegts, bet liela daļa kempingu pārpildīti. Pirmo reizi redzēju, ka arī kempingiem piešķir zvaigznes. Grūti aptvert – kempings***** – īsti neiet kopā. Šeit cilvēki kempingošanai pieiet ļoti nopietni – no teltīm un nojumēm izveidotas veselas istabas, virtuves un ēdamistabas.

Apbraukājot vairākus kempingus, kuros lielākoties tikām pie kurvīša, tikām pie vietas kempingā, kas mums vairāk saprotams ar šo vārdu – Campeggio 1° maggio. Galvenais, ka bija vieta kemperim, tualete, duša, pieeja jūrai. Un cena draudzīgāka, kā lielajos, glaunajos kempingos. Ko vēl vajag? Tas gan atrodas militārajā zonā, bet kam gan tas traucē?

Šķita, ka saimnieki mūs novērtēja, vai mēs būtu atbilstoši šai vietai. Sākumā ierādīja vietu pie pašas iebrauktuves, mēs tam jau bijām gatavi, negribējās vairs nekur doties, meklēt un meklēt, bet pēc brīža vīrietis ierādīja mums ļoti jauku vietu tālākajā kempinga galā.

Katra vieta simboliski nodalīta ar krūmiem, kokiem, pārvietošanās tikai pa galvenajām takām, lai netraucētu pārējiem viesiem. Vairākās vietās ir atsevišķas dušas un ūdens ņemšanas vietas. Pieejama arī elektrība, kas mums galīgi nebija aktuāla.

Arī šīs vietas saimnieki kempingā dzīvo visu vasaru, paši iekārtojušies atsevišķā teltī. Arī viņiem no teltīm un nojumēm izveidota vesela māja, viņiem bija pat ledusskapis!

Komunikācija tīrā itāļu valodā, es galveno domu uztvēru, bet runāt gan grūti. Edgars mēģināja sazināties spāņu valodā ar puisi, kas te dzīvo un palīdz saimniekiem uzturēt kempingā kārtību.

Atlikušo dienas daļu pavadījām pie jūras. Pludmale smilšaina, atšķirībā no Slovēnijas un Horvātijas piekrastes, kur lielākā daļa oļainu un klinšainu pludmaļu. Mēs bijām gandrīz vienīgie, kas peldēja jūra, ūdens tik silts, ka grēks to nedarīt! Viļņi arī bija, kā jau jūrā, bērniem par to prieks.

Īsi pirms saulrieta visi sauļošanās krēsli un saulessargi tika aizvilkti. Šķiet, ka gandrīz katram, vismaz glaunākajiem kempingiem ir sava pludmale, kurā katru rītu tiek izkārtoti sauļošanās komplekti.

Vakariņas un vakara izklaide – multene Playmobil.

Šajā dienā nobraucām 192 km.

*

Turpinājums te: Itālija. Diena #15 jeb Venēcija un Burano

Sākums šai rakstu sērijai te: Ceļā uz Slovēniju. Diena #1 jeb Lietuvā ir mēsli!

Please follow and like us:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Time limit is exhausted. Please reload the CAPTCHA.