Neparasti stipra ziemeļblāzma Latvijā, ko var redzēt arī ar aci? Noteikti jāredz!
Pirmo reizi Latvijā redzējām ziemeļblāzmu, tādu, ko var redzēt bez palīgierīcēm (telefona kamerā, fotoaparātā). Mūsu telefonos irAurora aplikācija, kurā var sekot līdzi ne vien ziemeļblāzmas prognozei, be arī redzēt video tiešraides un reālu cilvēku ievietotas bildes.Papildus aplikācija ziņo, ja ir liela iespēja redzēt ziemeļblāzmu mūsu atrašanās vietā.
Šajā vakarā KP prognoze bija tuvu 8, kas ir ļoti daudz mūsu platuma grādos. Jau izejot no mājas, varēja redzēt rozā debesis.
Svētdienas rītā bijām gatavi Latvijas ekspedīcijasveidotajai foto orientēšanās spēlei.Kartē bija atzīmēti 34 kontrolpunkti, kurus apmeklējot jāatzīmē, kura fotogrāfija atbilst atrašanās vietai un jāatbild uz jautājumu, lai aizpildītu krustvārdu mīklu.
Orientēšanos sākām pie Grīziņkalna parka. Diemžēl tieši tur vairāki punkti laika gaitā ir pazuduši. Tas galīgi nevairoja motivāciju, toties, kāds milzu prieks bija par pašu pirmo atrasto punktu!
Nesteidzīga pastaigā pavadījām gandrīz visu dienu, nostaigājām 16,5 km. Vakarā visi bijām patīkami noguruši.
Tīrā bauda ēst nesteidzīgas brokastis stundas garumā, ik pa brīdim papildinot ēdienu šķīvi un kafijas krūzi.
Pērnavas apskati sākām ar piekrastes pļavu pastaigas taku. Tā ir 600 m gara koka, apļveida laipa, kas atrods Pērnavas piejūras dabas rezervātā. Apmēram tās vidū ir uzcelta skatu platforma.Laipa ērti pieejama visiem laiskai pastaigai.
Pērnavas piejūras dabas rezervāts kopumā aptver 341 ha meža, lagūnu un piekrastes pļavu. Šeit tiek ganīti liellopi jeb pilsētas govis, kā arī šeit mīl ligzdot gan putni, gan arī abinieki.
Septembra pirmajā piektdienā es (Zaiga) kopā ar kolēģēm devos ekskursijā uz Pērnavu Igaunijā. Pa ceļam pieturējām Ainažos. Neiedziļināšos sīkumos, tikai nedaudz aprakstīšu, ko šajā pusotrā dienā redzējām.
Pie Ainažu mola, kuru var sasniegt pa veco ceļu, piebraucām tieši pirms saulrieta. Šī esot īstā vieta, kur tos baudīt. Pārbaudījām un izbaudījām, ka šī tiešām burvīga vieta, kur atvadīties no saules.
Mūsdienās no Ziemeļu mola Ainažos saglabājies vairāk nekā 500 m garš mola posms, kas sastāv no lieliem laukakmeņiem. Tam blakus atrodas dažādām putnu sugām bagātās randu pļavas.
Visi zāles stiebriņi piebiruši ar rasas dimantiem. Kas par skaistumu!
Paēduši brokastis, braucām uz netālo Dzērbeni. Grants ceļi izveda garām govju ganībām, pilnīga lauku idille. Pie muižas pils ir stāvlaukums, kurā atstājām savu braucamo, un devāmies ciema izpētē.
Rakstu avotos Dzērbene pirmo reizi minēta 1357. gadā, kad šajā vietā Rīgas arhibīskaps pavēlējis uzbūvēt Dzērbenes pili un novadu izīrējis vasalim Sīmanim Serbenam (Zerbenam), no kura uzvārda arī cēlies Dzērbenes nosaukums Serben. Apdzīvotā vieta veidojusies ap Dzērbenes muižas pili. 1931. gadā Dzērbenei piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 2021. gadā Dzērbenē dzīvoja 446 cilvēki.
Jaunpiebalgas skatu tornis uzbūvēts 17,8 m augstumā, kura konstrukcija apdarināta ar mākslinieces Sandras Strēles latviešu zīmju un rakstu gleznojumiem. Viņķu kalns ir augstākā un gleznainākā vieta Jaunpiebalgā. Nu jau vairākus gadus pēc kārtas Viņķu kalnā tiek svinēti Saulgrieži, kas jau izveidojusies par tradīciju.
Torņa pakājē.
Lai gan šķiet, kas gan īpašs varētu būt, uzkāpjot kārtējā skatu tornī, ainava šeit bija burvīga. Te noteikti ļoti skaisti varētu būt rudenī, kad koki tērpjas krāšņās rotās.
Palūkojoties kartē, Maroka nešķiet liela, bet patiesībā šajā valstī ir daudz ko redzēt. Mēs ielidojām Marakešā, prom lidojām no Agadiras. Turpinājumā vietas, ko mums nedēļas laikā izdevās apskatīt un izbaudīt iekš un ap šīm divām Marokas pilsētām, un ko varam ieteikt arī jums.
Marakeša
Ar vairāk nekā 928 000 iedzīvotāju Marakeša ir ceturtā lielākā pilsēta valstī pēc Kasablankas, Fēsas un Rabātas. Pilsētas teritoriju apdzīvoja berberi jau neolīta laikā, bet pašu Marakešu almoravidi dibināja 1065. gadā. Tā bija gan almoravidu, gan vēlāk valdošās almohadu dinastijas galvaspilsēta. Mūsdienās Marakeša ir nozīmīgs saimnieciskais centrs un tūristu galamērķis.
Šajā dienā pārbrauciens līdz Madonai. Pa ceļam Alberts nodarbojās ar matemātiku. Katrs likām punktus apskates objektiem, kas visvairāk patika Ungārijā.Katrs izvēlējās 10 skaistākos, interesantākos objektus, kam tika piešķirti punkti – 1.vietai 10 punkti, pēdējai (10.) vietai – 1 punkts. Tāpat bija 3 lielākās vilšanās, kas deva mīnusu punktus.
Lūk mūsu balsojuma rezultāts:
1.Marcipāna muzejs
Ar lielu punktu pārsvaru vadībā izvirzījās Marcipāna muzeja apmeklējums. Šo muzeju jau pirms ceļojuma ļoti gribēja redzēt Alberts. Pat Edgars, kuram marcipāns ļoti negaršo,izbaudīja iespaidīgās figūras. Pēc tam nogaršojot veikaliņā nopirkto marcipānu, viņš teica, ka šis negaršojot tik pretīgi, kā parasti. 😀
Pirms 6 kāds bungāja pie mūsu bungalo durvīm. Kad beidzot sapratām, ka tas nav sapnis, bungātājs sāka kļūt nepacietīgs. Iepriekšējā vakarā, kad iebraucām šajā stāvvietā, fūres bija sastājušās neatļautā vietā – vieglo auto stāvlaukumā. Vienīgā brīvā vieta, kur mēs varējām noparkoties, bija strap diviem milžiem. Šajā rītā viens no vadītājiem nespēja izgrozīt savu lielo būdu.
Kad jau visi pamodušies, sasēdinājām ērnus krēsliņos, segas virsū, jo rīts Polijā pavēss, un ap 6.30 izbraucām.
Mazie gulēja, kad iebraucām DUS uzpildīt degvielu. Pie reizes nopirkām auksto kafiju dopingam. Šķiet, ka drīz gribēsies dzert siltu kafiju.
Kad mazie pamodās, sākām domāt par brokastīm. Vēderus piepildījām Orlen Cafe DUS, mums ar Albertu – četru sieru pica, Edgaram lašmaiz, Matīsam pankūkas ar banāniem un karameļu mērci. Lai gan DUS kafejnīca, paēdām ļoti garšīgi.
Bijām domājuši nopeldēties Suvalku baseinā, bet Alberts sāka šņaukāties un daudzi rakstīja, ka tur baseinos ļoti auksts ūdens. Tā vietā nolēmām apmeklēt mini zoo Lietuvā, netālu no Polijas-Lietuvas robežas.
6.30 – augšā! Duša, brokastis, visu novākt, sapakot, notīrīt, sakrāmēt un doties. Pirms 9 izbraucām no kempinga.
66 EUR par nakti kempingā – tīrā zagšana! Edgaram pirmajā vakarā teica citu skaitli – uz pusi zemāku, bet varbūt valodu barjera traucēja – arī šeit angļu valoda nav cieņā. Papētot cītīgāk mājas lapā, tāda cena arī ir, 30 EUR ir par pliku telts vietu. Mazliet apvainojāmies, bet ko nu vairs! Vairs uz Balatonu nebrauksim. Lai sevi mierinātu, uzskaitītjām kempinga plusus – viss tīrs, pludmale gara, plaša, vienmēr pieejams karstais ūdens (kas kempingos tomēr nav pašsaprotama lieta), ir pieejams viss vajadzīgais – veļas mašīnas, ēdnīca utt., bērniem bija arī izklaides – paši vainīgi, ka neizmantojām. Šķiet, ka šis varētu būt dārgākais kempings, kādā jebkad esam palikuši.
Mazliet vairāk kā stunda jābrauc līdz pirmajai pieturai – Nyúli pincesor vīna pagrabiem.Lai gan visi pagrabi bija ciet, ļoti skaisti, tie atrodas kalnainā apvidū, mierīgi izstaigājām ielu turpu-šurpu.
Vaskapu iela ir Nuli vīna pagrabu galvenā iela. Pagrabi izrakti 15-20, daži pat 30 m dziļumā vertikālās klintīs. Tie izveidoti pirms ~150 gadiem, lai gan Nuli ciems (mūsdienās ~4000 iedzīvotāju) radies 1086. gadā. Apmetnē un tās apkārtnē ar vīnogu audzēšanu cilvēki nodarbojušies ~1000 gadus.
