03.08.2020.
Naktsmītnes cenā bija iekļautas brokastis. Zviedru galda stila brokastis mūs gaidīja ēkas pirmajā stāvā. Staigājot pa telpu, liekot uz šķīvja ēdienu, obligāta prasība – cimdi un sejas maska. Bērni pirmo ieraudzīja rotaļu stūrīti, ātri mēģinājām viņus no turienes izvilināt. Abi puikas sāka krekšķināties, uz mums jau šķībi skatījās. Mēģinājām pēc iespējas ātrāk paēst un iet prom no ēdamistabas.
02.08.2020.
Goscina u Maryny nākamās naktis pilnībā rezervēta, tāpēc meklējām cits naktsmājas. Gribējām apskatīt Čočolovu, tāpēc netālu no tās atradām viesnīcas numuriņu par saprātīgu cenu.
Kad tas nokārtots, sapakojāmies un atkal braucām uz Zakopani. Mēģinot samaksāt par stāvvietu, Edgars secināja, ka svētdienās tās bezmaksas. Tomēr ir gana daudz tūristu, kuri poļu valodu nesaprot un samaksā jau par nākamo dienu.
Pa nedēļu mums jau bija sakrājusies kaudzīte ar netīrām drēbēm, kuras nesekmīgi mēģinājām nodot kādā veļas mazgātavā Zakopanē. Izrādījās, ka visas google.maps atzīmētās vai nu bija slēgtas svētdienās, vai slēgtas pavisam.
Rīta mērķis bija konfekšu taisīšana Ciu Ciu saldumu fabrikā. Uz vietas noskaidrojās, ka tuvākais brīvais meistarklases laiks uz 13.00. Nolēmām pagaidīt un pa to laiku pastaigāt pa gājēju ielu. Krupowki ielā patiesībā jau divas reizes pa šo laiku jau bijām bijuši, bet neko vairāk par pāris metriem tās sākumā arī neapskatījām.
01.08.2020.
Lai laicīgi sāktu pārgājienu kalnos, uzlikām modinātāju, kuru pāris reizes tomēr atlikām. Aiz loga jau spoža saule, bet rīts dzestrs. 6.30 termometra stabiņš rādīja nieka 9°C.
Pirms 8 atstājām mašīnu stāvvietā pie ieejas Tatru nacionālajā parkā. Jo agrāk izbrauc uz sākuma punktu, jo lielāka iespējamība, ka mašīnu būs, kur likt. Pa dienu piepildītas ir gan stāvvietas, gan visas platākās ceļa malas.
Ieejas maksa: 4 PLN (0,90 EUR) piegušajiem, 2 PLN (0,45 EUR) bērniem. Ieejas biļetes iespējams nopirkt arī internetā, bet mēs to darījām uz vietas kasē pie ieejas. Pirms mums bariņš jauniešu. Skatoties uz meiteņu īsajiem šortiņiem, sāka salt vēl vairāk.
31.07.2020.
Nepilnu 40 minūšu brauciens līdz Dinolandijai pa maziem lauku ceļiem. Kad braucām garām Energylandijai, mazie uzreiz atpazina vietu un sāka stāstīt, kā tētis brauca pa trakajiem kalniņiem. Alberts iejutās lomā un izjusti sauca, ka gribot izkāpt, esot bail. Nu gluži tāpat, kā pēc brauciena atstāstīja Edgars.
Īsu brīdi pirms brauciena finiša Alberts izvēmās. Iespējams, ka grubuļainais ceļš sašūpoja punci, jo pēc tam viss bija kārtībā.
30.07.2020.
Mēs ar bērniem vēl gulējām, bet Edgars, modinātāja pamodināts, jau bija uztaisījis brokastis.
29.07.2020.
Gandrīz precīzi 7.30 sēdāmies pie bagātīgi klātā brokastu galda, kur bija gan viss tradicionālais zviedru galda brokastu piedāvājums, gan zivis un specifiski vietējie sieri.
Īsu brīdi pēc atvēršanas mēs kā pirmie bijām klāt tur, kādēļ šī viesnīca mūs vispār uzrunāja. Baseins – nū, kā standarta baseins, bet tā telpa ap viņu. Konča, bomba! Augsti griesti, lieli logi gan sienās, gan griestos, spoguļi. Kopējā bildē galvenais ir zilais baseins un zaļā daba tur laukā.
28.07.2020.
Kad bijām kārtīgi izgulējušies, visi tik, cik organismi prasīja, sākām domāt par brokastīm. Gājām uz mašīnu, tajā rajonā gana daudz dažādu kafejnīcu, bet puikas labprātāk gribēja kaut ko ēdamu Žabkā (poļu Narvesenā). Šķiet, ka beigās samaksājām tikai nedaudz mazāk par iepriekšējās dienas brokastīm Aioli restorānā, bet kas darīts, darīts. Turpat uz soliņa starp daudzstāvu mājām paedām.
27.07.2020.
Brokastīm nekā nebija, tāpēc devāmies ielās tās meklēt. Grūtā mūsdienu pasaule, kad internetā visu var atrast, bet izvēlēties tik grūti. Pēc nelielām pārrunām izlēmām par labu Edgara atrastajam variantam. Līdz turienei gan kādu 3 km tāls ceļa gabals.
26.07.2020.
Edgars: “Tu redzēji stirnu?”
Zaiga: “Nē.”
Edgars: “Pašā ceļa malā.”
Zaiga: “Nu nopietni? Nē..”
Edgars: “Nu labi, guli, guli.”
Tā nedaudz pirms 4 rītā iesākās mūsu ceļojums ar mašīnu uz Poliju. Pēc ~1 stundas sasniedzām miglā tīto Lietuvu.
Ap 8 iebraucām Polijā, bet tur laikam cita laika zona, jo visi elektroniskie pulksteņi uzreiz pārlēca par stundu atpakaļ. Polijas robežpunktā darbojās vien skaļu bezdelīgu bars.
Continue readingLai gan Jordānijai ir tādi kaimiņi kā Sīrija, Irāka, Palestīna un Saūda Arābija, Jordānija ir ļoti droša un stabila valsts. Mēs nevienu brīdi nejutāmies apdraudēti vai nedrošībā. Saskaņā ar Globālo miera indeksu (Global peace index 2019), Jordānija ieņem 77.vietu drošāko valstu topā, atstājot aiz sevis ASV, Gruziju, Maroku, Bosniju un Hercegovinu u.c.
Ceļojot pa Jordāniju, uz ceļiem bieži sastopami policijas kontrolposteņi, kuros tiek pārbaudīti gan dokumenti, gan mašīnas. Ievērojām, ka tūristus brīvāk laiž cauri šiem kontrolpunktiem. Lai iekļūtu viesnīcās, lielveikalos, jāiziet cauri drošības detektoram, gluži kā lidostās. Šie drošības pasākumi ir spēkā no 2005.gada, kad vairākās viesnīcās Ammānā nogranda sprādzieni.
Continue reading
Latvian
Arabic
Chinese (Simplified)
Dutch
English
French
German
Italian
Portuguese
Russian
Spanish