23.07.2025.
Brokastis – zveidru galds – iekļautas numuriņu cenā. Gana plaša izvēle un garšīgi.
Pilniem vēderiem apskatījām seno auto kolekciju. To te ir divi pilni angāri, visas uzpucētas spīdīgas un labi uzturētas. Visilgāk braucamos pētīja mans tētis un Edgars – tie, kuri no tādām lietām saprot visvairāk.
22.07.2025.
Pirms 6 pāri ezeram pārklājusies pamatīga migla, nevarēja redzēt otru krastu. Pēc labierīcību apmeklēšanas, kas namiņam kokā atrodas atsevišķā ēkā, ielīdu vēl pagulēt.
Pēc nesteidzīgām brokastīm braucām uz LVM Tērvetes dabas parku.
Turpiniet lasīt21.07.2025.
Rīta saule jau labi karsēja. Pēc gardām pašu gatavotām brokastīm gatavojāmies jaunai dienai. Vecākus izlaidām paciemoties pie radiem, paši izgājām nelielā ekskursijā pa Kuldīgas vecpilsētu.
Nolikuši mašīnu blakus baznīcai, gājām vispirms izpētīt to. Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca ir senākais dievnams un viena no senākajām ēkām Kuldīgā, kas iekļauta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā.
Leģenda vēsta par kādu dievbijīgu meiteni vārdā Katrīna, kura krāja naudu pilsētas baznīcas būvei, taču tika apmelota un sodīta uz moku rata par sakariem ar nelabo. Pēc nāves viņa tika attaisnota, pasludināta par svēto, un viņas vārdā nosaukta Kuldīgas svētnīca. Svētās Katrīnas tēls ar mocekļa kroni galvā, stilizētu moku ratu, lūgšanas krellītēm labajā rokā un ar zobenu kreisajā rokā atspoguļots arī tagadējā Kuldīgas ģerbonī.
Pirmoreiz rakstos dievnams minēts 1252. gadā un sākotnēji tas bija veidots no koka. Tagadējā mūra baznīca būvēta 1665. gadā, taču savas pastāvēšanas vēsturē tā vairākkārt cieta ugunsgrēkos, tika atjaunota un pārbūvēta līdz ieguva mūsdienu aprises.
Svētās Katrīnas baznīca ir ievērojama arī ar kādu zīmīgu notikumu – 1610. gada novembrī šeit tika kristīts slavenākais Kurzemes-Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers jeb hercogs Jēkabs.
20.07.2025.
No rīta pa jumtu čabinājās lietus lāses. Visa dienas pirmā puse apmākusies, brīžiem smidzināja, bet sutīgums nemazinājās. Dubaijieši esot atveduši emirātu sauli līdzi. Iepriekš brīdinājām, ka Latvijā jau nu nav tik silts, kā tur. Tagad te svīstot trakāk kā tuksnesī.
Brokastis ēdām kempinga kafejnīcā, pasūtot katrs, ko gribēja. Kamēr gaidījām ēdienu, uzspēlējām jengu.
Ar nelielu nokavēšanos iebraucām Ances mežos, kur paslēpusies kādreizējā padomju armijas pilsēta un Irbenes radioteleskopi. Šeit atbraukt gribēju jau sen. Meža ceļs veda garām pamestām, pussabrukušām baltu ķieģeļu mājām, pēc padomju armijas aiziešanas nami esot atstāti pilnīgi labiekārtoti, nu palikuši spocīgi nami.
18.07.2025.
Vasaras ceļojums pa Latviju mums kopā ar lielāku kompāniju – mēs četri, Zaigas vecāki, brālis Edzis un Maikijs – filipīnietis, kurš dzīvo Dubaijā. Kopā bijām 8 cilvēki, Edzis mūs visur izvizināja melnā busiņā. Kamēr mēs ar Edgaru strādājām, pārējie jau bija izbaudījuši Vidzemes skaistumus un mazliet iešmaukuši Latgalē. Piektdienas vakarā pēc labi padarīta darba varējām pievienoties.
Pēc īsas atelpas pauzes mūsmājās braucām vakariņās uz grilbāru Ribas Ragaciemā. Iepriekš rezervēto laiku pārcēlām uz vēlāku stundu, reāli ieradāmies kaut kur pa vidu abiem noteiktajiem laikiem. Grūti saprast grupas tempu.
Kamēr gaidījām ēdienu, Edzis aizbrauca līdz Villai Anna, lai paspētu iečekot mūs visus viesnīcā līdz 21. Piejūras kafejnīcās jāņem jūras veltes, tās visdrīzāk būs garšīgas, gaļa viduvēja.
Villa Anna stāvvietā kādreiz bijām palikuši pa nakti kemperī. Šoreiz smalkāk – viesnīcā, mēs četri palikām lielākā numuriņā 1. stāvā, pārējiem istabas 2. stāvā ar balkoniem.
14.06.2025.
AJ Chocolate viesnīcā bijām ieradušies iepriekšējā vakarā. Viena no lētākajām naktsmītnēm Viļņā, nekāda vaina – divas gultas, klusums, miers visapkārt. Istabā iespējams uzvārīt ūdeni, gaitenī ir arī mikroviļņu krāsns. Atstātas ūdens pudeles un šokolādes konfektes. AJ Chocolate ir šokolādes darbnīca, kurā ar rokām gatavojot kvalitatīvus saldumus. Vēl viens plus šai naktsmītnei – vienkārša iečekošanās. Iepriekš tika atsūtīti kodi, lai tiktu iekšā, varējām ierasties vēlu vakarā.
06.05.2025.
Pēc laiskām brokastīm bijām gatavi pēdējam tālākam izbraucienam. Šodien jāatdod nomas mašīna, pirms tam uzpildot degvielu. Auto nodošana ātra un nesāpīga. Ceļojuma laikā bijām nobraukuši 1293 km.
Līdz Dublinas centram var aizbraukt ar tūristu autobusiem, kas ir dārgāki, bet mēs izvēlējāmies sabiedrisko transportu. Vispirms gribējām iekāpt nepareizā autobusā, bet ar otro piegājienu trāpījām īstajā – 41. autobusā. Norēķināties var vai nu ar TFI Leap karti vai skaidru naudu, ko iemet kastē blakus šoferim. Jābūt precīzai naudai, jo atlikumu neviens neizdod.
05.05.2025.
Šajā dienā garš pārbrauciens līdz Mohēras klintīm. Kad plānoju ceļojumu, bija grūti saprast, kā lai visu, ko gribas redzēt, ieplāno. Ļoti daudzas vietas tika izsvītrotas – reāli domājot, nevar nedēļas laikā visu izbraukāt. Tomēr Mohēras klintis ir kā Īrijas vizītkarte, ko noteikti vienreiz dzīvē jāredz!
Pa ceļam uztaisījām mini pauzīti Enistominas pilsētā. Vispirms uzpildījām degvielu, pēc tam izlocījām kājas nelielā pastaigā.
Enistimonas pirmsākumi meklējami viduslaikos. 16. gs. vidū šeit ieradās Tomonas O’Braienu ģimene. Vieta strauji attīstījās, Enistimonas kā plaukstošas un pārtikušas tirgus pilsētas tēls saglabājās līdz pat 20. gs. 60. gadiem.
Mūsdienās Enistimona ir dzīvīga un rosīga, un lielākā daļa pilsētas uzņēmumu joprojām ir ģimenes īpašumā un vadībā. Tā ir ne tikai lieliska vieta, kur gūt autentisku īru pieredzi, pērkot vietējos produktus un baudot ikvakara tradicionālās īru mūzikas sesijas, bet arī kā starta punkts apkārtnes izpētei.
04.05.2025.
Nakts bija skaidra, zvaigžņota. Laicīgi pamodāmies, lai mazliet pēc 8 izbrauktu. Šai dienai diži plāni, kas tomēr negāja kā pa sviestu.
Uzpildījām degvielu Texac, ~1,70 EUR/l. Interesanti, ka Īrijā cenas degvielai raksta centos, sākumā samulsām par šo.
Plāns bija aizbraukt līdz Molls kalnu pārejai un tālāk uz Kilarnijas dabas parku. Izbraucot no Kenmares, mūs apstādināja, tālāk nevarot braukt, ceļš slēgts. Nu labi, braucām pa nākamo paralēlo ceļu, 30 minūšu vietā bija jābrauc apmēram stunda, bet neko darīt. Mazākie ceļi ļoti šauri, ik pa brīdim bija jāmeklē platāka vieta, kur samainīties ar pretī braucošo mašīnu.
Jo tuvāk kalnu pārejai, jo vairāk mašīnu, sākām saprast, ka nebūs mums nekādas kalnu pārejas, vismaz ar mašīnu ne. Izrādījās, ka tieši šodien šeit norisinās Ezeru rallijs, kura dēļ slēgti vairāki ceļi.
Atradām brīvu vietiņu savai mašīnai un nolēmām vismaz aiziet paskatīties uz Moll’s gap. Diezgan labs ceļa gabals pilns ar noparkotām mašīnām abās pusēs. Rallija atbalstītāji ieņēmuši vietas uzkalniņos ap ceļu, daži te pat nakšņojuši.
Ezeru rallijs ir autorallija pasākums, kas notiek katru gadu maija svētku brīvdienās. Rallijs, ko organizē Killarney un District Motor Club, notiek kopš 1979. gada. Tradicionāli tas sākas Kilarnijā un ved pāri Kerijas apgabalam.
Turpiniet lasīt03.05.2025.
Modāmies pēc 7, multenes, brokastis un lēnā garā taisījāmies dienai. Vakar vējainajā Saltee salā visiem apdeguši vaigi, deguni. Dodot Matīsam buču, pārsitu lūpu, sāpīgi.
Pirms 9 izbraucām, apmēram stundu garš pārbrauciens līdz Blārnijai (Blarney). Sanāca izbraukt arī pa maksas ceļu. Tas darbojas tā, ka pie iebrauktuves jāsamaksā konkrēta summa, visbiežāk 2-4 EUR.
Sekojot norādēm uz Blārnijas pili un dārziem, veiksmīgi nonācām lielā stāvlaukumā. Nopērkot biļetes, tikām pie pils teritorijas kartes. Lai tiktu līdz pašai pilij, jāšķērso nelielā Martinas upe. Priecājoties par apstādijumu krāšņumu, vispirms piestājām nelielajā rotaļu laukumā. Turpat blakus aplokā ganījās aitas.
