28.05.2022.
Šī bija pēdējā iespējamā diena, kad mēs varējām izmantot savu iepriekšējā gadā iegūto dāvanu karti Zeit tīklu parkā. Kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka nav īsti interesanti atgriezties vietā, kur jau esam bijuši, to jutām arī bērnu noskaņojumā. It kā forši un jautri, bet gribējās kaut ko nezināmu, jaunatklājamu…
15.05.2022.
Zoo apmeklēšana mūsu ģimenei vienmēr ir laba ideja, īpaši tāda, kurā vēl nekad neesam bijuši un kurā iespējams dzīvniekus pabarot. Viens tāds atrodas pavisam netālu – Ikšķiles minizoo Zemīši, citviet minēts arī kā Iks parks. Minizoo ir tikai viens no novirzieniem, ar ko šīs vietas saimnieki nodarbojas. Te ir gan viesu māja, gan iespēja izmēģināt savas spējas radošajās darbnīcās.
Iebraucot nelielajā stāvvietā, liela daļa vietu jau bija aizņemtas. Samaksājām ieejas maksu, tikām pie ēdiena glāzītēm un īsas instruktāžas. Pēc tam drīkstējām brīvi staigāt pa teritoriju, kur pirmais mūs sagaidīja lepns gailis ar vistu bariņu. Tālāk sastompamas arī zosis, kuras ik pa brīdim skaļi gāgināja, viena ar otru klačodamās. Nelielā būri dzīvo arī koši balti baloži ar mežģīņu astēm.
10.05.2022.
Pāris dienas uzturējāmies Madonā. Brīžos, kad nebraukājām apkārt, izstaigājām arī manu dzimto pilsētu. Pa ceļam uz centra bērnu rotaļu laukumu, ieraudzījām jaunu sienas grafiti. Bērni tieši pieskaņotu krāsu apģērbos, jābildējas!
Iespējams, skaistākā Madonas daļa ir Mīlestības graviņa ar strūklaku. Tā ir visaugstākā Madonas strūklaka. Diennakts tumšajā laikā krāsaini izgaismota.
09.05.2022.
Diena šķita pietiekami silta un saulaina, lai dotos kaut kur brīvā dabā. Laikapstākļi drīz vien izrādījās mānīgi, bet tas netraucēja izbaudīt vietu, kur vēl nebijām bijuši.
Darba dienas rītā bijām vienīgie Kalsnavas arborētuma apmeklētāji, kurus apmeklētāju centrā laipni sagaidīja jauns puisis.
Kalsnavas arborētums, saukts arī par trešo botānisko dārzu Latvijā, ir viena no retajām vietām Latvijā, kur var aplūkot vairāk kā 300 dažādu sugu un šķirņu skuju kokus.
LVM Kalsnavas arborētums nav nedz parks, nedz arī dārzs – drīzāk krāšņi ziedošs Latvijas valsts mežu zaļais pagalms, kurā sapulcēti dabas retumi no visas pasaules. Tā ir koku pasaule, kurā koku personībām ļauts spīdēt, atklājot savu tik dažādo dabu.
08.05.2022.
Būvdarbi Cesvaines pilī beigušies, pils oficiāli atklāta, atvērta apmeklētājiem, ļoti gribējās redzēt, kas pa šo laiku mainījies. Sakāpām divās mašīnās un kopā ar manu brāli un vecākiem braucām Cesvaines virzienā.
Ieradāmies kādu 1,5 stundu pirms pils slēgšanas, bet nebijām vienīgie. Tieši tajā brīdī pilī iegāja tūristu grupa.
Cesvaines pils ir Eiropas mēroga historisma paraugs, kurā apvienojas arhitektūra, tēlniecība, metālmāksla un glezniecība. Pils īpašnieks Ādolfs Gerhards Boriss Emīls fon Vulfs (1857 – 1904) ēku cēla no 1893. līdz 1896. gadam kā Cesvaines muižas jauno kungu māju. To projektējuši prominentie Berlīnes arhitekti H. Grīzenbahs un A. Dinklāge.
Pils vidusdaļā ir galvenā ieeja – masīvs portāls un rampa piebraukšanai. Pils durvis rotā skaisti apkalumi renesanses stila formās. Fasāžu stūros atrodas dekoratīvas ūdens notekas.
05.05.2022.
Mums ar draugiem ir tradīcija maijā nosvinēt viņu ģimenes dibināšanu, pie reizes arī mūsu. To mēs darām, braucot kopīgā mini ceļojumā. Šoreiz, izpētot visus iespējamos variantus Latvijā, izvēlējāmies iespējami labāko variantu cenas un piedāvājuma attiecībā – viesu māju Pape Rogas. Tā arī salīdzinoši tāla vieta no mūsu dzīvesvietām – lai tur tiktu, tiešām radās sajūta, kā braucot ceļojumā.
Vakarā pēc darbiem sarunājām tikties viesu mājā, ar cerību, ka nesanāks kā pirms gada. Šoreiz gan laicīgi sarakstījos ar viesu nama saimniekiem (lietuviešiem), sarunājot vēlu ierakstīšanos.
Dzimto ģimene jau bija iekārtojušies, kamēr mēs ēdām Liepājas DUS hotdogus. Ja desiņa nosaukta siera vārdā, tad arī pašpasludinātais veģetārietis Alberts ēda kāru muti.
Turpiniet lasītMaltā pavadījām nepilnas 3 dienas, šajā rakstā minētas vietas, kuras mēs paspējām apmeklēt un kuras pilnīgi noteikti ir apskates vērtas.
Zilā grota
Ieejas maksa: 0
Darba laiks: 00-24, skatu platforma brīvi pieejama visu laiku
Pastāv leģenda, ka šai vietai nosaukumu devis britu karavīrs 1950. gadā. Viņš salīdzinājis Maltas grotu ar citu Zilo grotu, kas atrodas Kapri salā (Grotta Azzurra). Zilā grota (Blue grotto) ir ~30 m augsta masīva arka, bet blakus ir vēl 6 alas, kuras no augšas nemaz nevar redzēt, piemēram, Medusmēneša ala, Kaķu ala…
30.04.2022.
Ir tādas dienas, kad ir milzīgi plāni, bet nekas neiet pēc plāna. Tā sākās šī diena, kad no mājām izgājām tikai pēc pulksten 12.
Šajās brīvdienās izmantojām Ziemassvētku dāvanu – nakšņošanu un spa atpūtu Mārcienas muižā. Līdz tai pa ceļam domājām kaut ko apskatīt. Izvēlējāmies vienu no daudzām vietām, ko gribētos – Koknesi. Kamēr līdz tai aizbraucām, mums palika ~2 h laika, ko pastaigāt. Bērni pa ceļam nosnaudās, nu bija spēka pilni skriet un izbaudīt.
Sākumā gribējām iziet taku līdz Likteņdārzam, bet tam vairs nebija tik daudz laika.
Nolikām mašīnu pie Kokneses parka ieejas. Kamēr mēs vēl pētījām informācijas stendu ar karti, bērni jau gabalā.
Sīnāja pussala tiek uzskatīta par īpašu vietu. Reliģiskajai piederībai šeit nav nozīmes, tāpat kā nozīmes nav katra cilvēka uzskatiem par Svētajiem rakstiem.
Burvīga un reizē nomācoši vientuļa, pilna leģendu un aizmirstības – tāda ir kontrastainā Sīnāja pussala. Par tās nosaukuma izcelsmi ir vairākas versijas. Daži zinātnieki uzskata, ka vārds Sinaja ir cēlies no semītiskā vārda sen – zobs, tā pasvītrojot šejienes kalnu formu. Citi apgalvo, ka Sīnāja pussalas nosaukuma izcelsme meklējama Mēness dievietes Sinas vārdā, kuru pielūguši šejienes senie iedzīvotāji.
Lai nu kā, Sīnāja pussala ir ļoti īpaša vieta un to sajūt katrs.
Šarmelšeiha
Sīnāja pussalā atrodas viens no populārākajiem un labākajiem kūrortiem – vesela pilsēta Šarmelšeiha.
Šarmelšeihas vecpilsēta Sharm el Maya bija pirmā Šarmelšeihas kūrorta zona.
Vecais tirgus
23.04.2022.
Sestdienā nu galīgi negribējās sēdēt mājās, tāda apkārt blandīšanās gan arī darāmo darbu sarakstu īsāku nepadara, bet vismaz visi kopā svaigā gaisā atpūtāmies no ikdienas pienākumiem.
Brīvdienas solīja lietainas, rūpīgi izpētīju meteo nokrišņu radaru, Vidzemes ziemeļu daļa solījās būt sausāka, tāpēc virziens uz turieni. Lai gan man vienmēr ir ideja, ko un kur apskatīt, šoreiz bija grūtāk izdomāt. Tad talkā nāca vienreiz jau izmēģinātā https://travitious.com/ mājas lapa. No visiem maršrutiem izvēlējāmies Priekuļu aicinājumu.
Sākumā mazliet apjuku, kā šī spēle darbojas. Atverot izaicinājumu, priekšā neliels apraksts par objektu un tā bilde. Tur arī jābrauc. Ja nav skaidrs, kur tas atrodas, var spiest uz Palīdzība un redzēt precīzas objekta koordinātes.
Tātad pirmais apskates objekts bija Līču-Laņģu klintis. Tur bijām bijuši pirms 5 gadiem, bet tas netraucēja baudīt šo vietu. Atcerējāmies, kā toreiz nesām Albertu kukaragās, šoreiz visu ceļu gāja pats savām kājām, un viņam pievienojās arī brālis.
Latvian
Arabic
Chinese (Simplified)
Dutch
English
French
German
Italian
Portuguese
Russian
Spanish