Grankanārija. Diena #3 jeb Alberta diena. Barranco de las Vacas kanjons. Varavīksnes klintis. Balkona skatu laukums.

18.11.2022.

Šī bija Alberta diena, kurā viņš izvēlējās visus apskates objektus. Viss izpildījās tieši tā, kā viņš bija plānojis. Ideāli! Man nesanāktu labāk.

Grankanārijā, vairāk pilsētās un pie tām, protams, uzkrītoši daudz ceļa apļu. Kā vienu izbrauc, tā uzreiz nākamais.

Meklējot kartē Barranco de las Vacas, google atrod divas vietas. Ja gribas redzēt tikai populārāko vietu, kur top visas influenceru bildes, jābrauc līdz tiltam (Puente viejo de Bco. De las Vacas). Es mazliet apjuku un mēs apstājāmies pirms otra tilta. Tur neliels, akmeņains stāvlaukums ceļa malā. Jābrauc uzmanīgi, jo, nobraucot no ceļa, asa kante.

Turpiniet lasīt

Grankanārija. Diena #2 jeb Matīsa diena. Palmitosas parks. Skatu laukums. Maspalomas kāpas.

17.11.2022.

Viens no mūsu ģimenes iecienītākajiem raidījumiem par ceļošanu ir pašmāju šovs Četri uz koferiem. Bērni tā aizrāvušies, ka izdomāja – šajā ceļojumā varētu uztaisīt ko līdzīgu – katram sava diena, kas jāizplāno. Protams, ka bērni neko neplānoja, es viņiem piedāvāju iespējamos variantus un viņi izvēlējās savai dienai, ko no tiem gribēja. Galvenais bija justies svarīgiem noteicējiem, kāds viņiem par to prieks! Patiesībā, viņiem plānošana izdevās ļoti labi.

Tātad šī bija Matīsa diena, viņam ilgi nebija jādomā pirmais apskates objekts, pāris sekunžu laikā tika izlemts – zoo! Bet vispirms brokastis – tās iekļautas viesnīcas cenā. Ēdamtelpa atrodas galvenās ēkas pagrabstāvā. Plaša telpa, plaša ēdienu izvēle, bija pat medus rāmītī. Kafija gan ne pārāk, izmēģinājām vairākus variantus automātā, bet visi garšoja vienādi. Alberts jau liels puisis, visu darīja pats, nedod Dievs, vecāki blakus pastāvēs vai gribēs palīdzēt! Pats! Arī Matīss gribētu pats, bet mazliet vēl jāpastiepjas garumā, lai varētu pārsniegties pāri letei.

Turpiniet lasīt

Grankanārija. Diena #1 jeb ierašanās Kanāriju salās. Aguimes, Maspalomas.

15.11.2022.

Pēc dienas darbiem mazliet atvilkām elpu mājās. Aizvedām runci Rumzi pie Edgara vecākiem un braucām uz lidostu. Pa ceļam vakariņas Spices Mc’Donalds. Edgars netīšām piedāvāja, kā gan bērni varētu no tik vilinoša piedāvājuma atteikties?

Savam auto bijām rezervējuši vietu maksas stāvvietā pie lidostas. Kad tur ieradāmies, pūta auksts ziemeļu vējš. Nācās kādu brīdi padrebināties, līdz sagaidījām, kad mūs aizveda līdz lidostas ieejai. Braucām kopā ar lietuviešu pāri, kuri šofera jautājumus labāk uztvēra krievu valodā.

Iekāpšanas kartes mūsu vietā noskenēja lidostas darbinieks. Drošības kontroli izgājām diezgan ātri, tikai Edgaram nācās uzrādīt Šveices nazi, kas visos izmēru standartos iekļāvās.

Gaidot iekāpšanu, Matīss sāka sarunāties ar kādu tumsnēju vīrieti. Saruna gan katram savā valodā, bet abi priecīgi. Atpakaļceļā šķiet redzējām viņu vēlreiz Stanstedes lidostā, bet varbūt tas bija kāds cits, līdzīgs.

Pirmais lidojums uz Londonu, Stanstedes lidostu paredzēts 22.10. Palaižot garām 3 lidmašīnas, kas nosēdās, varējām pacelties. Lidmašīnā uzkodām un likāmies uz auss. Edgars sēdēja kopā ar Albertu, es ar Matīsu, vienā rindā, bet katrs pārītis savā ejas pusē, pie loga.

Turpiniet lasīt

Spēkozolu pārgājiens

30.10.2022.

Pa ceļam uz mājām gribējās mazliet izlocīt kājas. Atradu, ka pusceļā starp Limbažiem un Raganu ir Spēkozolu taka. Tā ir brīvdienu mājas Medņi saimnieku izveidots pārgājiena maršruts viņu privātīpašumā. Kā rakstīts mājas lapā: Šī nav taka, šī nav laipa, šis ir brīvdabas pārgājiens. Uzvelc pārgājienu zābakus! Ja sākumā tā vairāk kā taka, tad vēlāk tiešām noderēs kārtīgāki zābaki.

Pie iebraucamā ceļa ir stends ar svarīgāko informāciju par šo vietu. Jāpiezvana saimniekam, kurš deva turpmāko informāciju. Aiz ceriņu krūma liela, zaļa muca, kurā paslēptas pārgājienas kartes. Turpat arī var ielikt naudiņu – ziedojumu. Vecāka gadagājuma pārim, kuri sēdās savā baltajā auto mēs šķitām aizdomīgi, bet ātri visu paskaidrojām un guvām laba ceļa vēlējumus.

Spēkozolu pārgājiens ietver 8 atšķirīgus, gan laukā, gan neskartā dabā upmalā un mežā augošus ozolus, kuru vecums ir no 150 līdz 250 gadiem. Ir divi maršruta varianti – viens garāks (~3 km), otrs īsāks.

Turpiniet lasīt

Cēsu pils. Līgatnes bunkurs.

16.10.2022.

Rīts aiz loga rādījās drūms – lija spēcīgs lietus, pūta vējš, viss pelēks un pamatīgi apmācies. Tomēr meteo radars viesa cerības, ka tāda nebūs visa diena. Jubilāra vēlmes ir likums, tāpēc braucām aplūkot rudeni Cēsīs.

Mēs vienā mašīnā, Edzis ar vecākiem otrā. Cēsīs ceļu remonti mazliet nojauca orientēšanās spējas. Mēs jau nolikām mašīnu stāvvietā, lēnā garā aizgājām līdz pils ieejai. Mazliet pagaidījuši otru kompānijas daļu, gājām iekšā, jo izdzertā kafija un tēja sāka spiest.

Turpiniet lasīt

Bumbu kalniņš

09.10.2022.

Gribējās svaigā gaisā, bet nekur tālu negribējās braukt, tāpēc izvēlējāmies šo vietu īsai pastaigai pa mežu, uzkāpjot arī tornī.

Šāds plāns bija vēl kādiem 20 cilvēkiem, kas savas mašīnas atstājuši meža ceļa malā, izbaudīja rudenīgo laiku. Ieņēmām vietu, kas tikko atbrīvojās. Bumbu kalniņā ļoti sen nebijām bijuši, Edgars teica, ka mēs te esot meklējuši geocaching kastīti, bet neesot atraduši. Neko tādu nespēju izvilkt no savas atmiņas dzīlēm. Lai nu kā, arī šoreiz kastīte nedevās rokās. Vismaz ar pirmo reizi ne, atpakaļ nākot tomēr atradām.

No meža celiņa augšup kalnā ved koka kāpnes, tālāk līdz tornim koka laipa.

Turpiniet lasīt

Žagare

24.09.2022.

Bija pusdienlaiks, kad izbraucām. Lietuvas mazpilsētu Žagari biju nolūkojusi jau sen – ap un iekš tās ir daudz ko redzēt, ja grib visu tā kārtīgāk izpētīt un izbaudīt, pilsētai droši var veltīt pat 2 dienas.

Žagares iepazīšanu sākām ar pilskalnu. Tā pakājē ir neliels stāvlaukums, mazliet pēc mums ieradās vēl viena latviešu ģimene ar maziem bērniem.

Pilskalnā var uzkāpt pa stāvām koka kāpnēm, bērni burtiski uzskrēja augšā vienā elpas vilcienā.

Turpiniet lasīt

2022. gads

Zilie punktiņi – visi kopā, dzeltenie – zaigars divatā.

Gada sākumā Covid19 vēl bija spēkā dažādi ierobežojumi, ar kuriem nācās rēķināties, dodoties ceļojumos. Pirmo reizi vairāk kā 6 gadu laikā bijām mini ceļojumā divatā bez bērniem. Malta, lai gan maza (tikai mazliet lielāka par Rīgu), ir dažādiem brīnumiem bagāta. Daudz staigājām, apskatot gan dabas skaistumu ar augstām klintīm jūras malā, gan pilsētas, gan izbaudot vēdera priekus ar jūras veltēm un nepārspējamu saldējumu.

Turpiniet lasīt

Mājas kafejnīcu dienas Sēlijā

10.09.2022.

Kad Santa piedāvāja kopīgi apmeklēt mājas kafejnīcas, mēs ne mirkli nedomājot piekritām. Mēs paši pat nebijām īsti izpētījuši piedāvājumu, vienkārši braucām izbaudīt. Priecājāmies, ka mūsu vietā kāds cits izdomājis brīvdienu plānu.

Pēdējās minūtes pirms izbraukšanas parasti ir visstresainākās, kad kādam uznāk dusmas par to, ka plāni nav saskaņoti ar viņu, jo gribēja tak vēl paspēlēties, kādam vēl nav saliktas vajadzīgās mantas, kāds nevar izdomāt, ko vilkt mugurā u.t.t. Un pirms garā ceļa vēl jāuzpilda degviela…

Kad ar ~pusstundas nokavēšanos ieradāmies Sēlijas alus sētā, visi šo brīvdienu biedri jau bija ieradušies. Pat nepaspējām īsti iepazīties, bērni mūs rāva uz rotaļu laukuma pusi. Es padevos, Edgars tikmēr mums pasūtīja ēdamo – gulašzupu, stirnu gaļas burgerus ar ceptiem kartupeļiem, melleņu klimpas un silto ogu limonādi.

Turpiniet lasīt

Cinevilla. Jūrmalas Tarzāns

04.09.2022.

Sestdiena tika pavadīta mājās, izdarot nepieciešamus mājas darbus, bet pilnīgi skaidrs, ka otru brīvdienu vajadzēja pavadīt aktīvāk, citādāk tas varētu draudēt ar mājas jumta pacelšanos.

Šoreiz bija ļoti grūti izdomāt, kur izbraukt, līdz nosvērāmies par labu kinopilsētiņai Cinevilla. Grūti noticēt, ka tur vēl nekad nebijām bijuši.

Cinevilla ir lielākais filmēšanas laukums Latvijā. Tā ir izbūvēta butaforisku celtņu kopa Tukuma novada Slampes pagastā.Kinopilsēta Cinevilla ir vienīgā tik plaša mēroga brīvdabas kino ekspozīcija Baltijā. Tā ir kļuvusi par ievērojamu tūrisma objektu. 2010. gadā Cinevilla komplekss tika apvienots ar Rīgas Kinostudiju.

Filmēšanas laukumā ir uzņemtas filmas Baiga vasara, Rīgas sargi, Rūdolfa mantojums, Sapņu komanda 1935 un My Dear Munchausen, Nameja gredzens.

Nekur tālu nebijām tikuši, pat ne līdz biļešu kasei, kā mūsu bērni ieņēma koši sarkano blakusvāģi.

Turpiniet lasīt