Nedēļas nogali (29.05.-31.05.) pavadījām Smiltenes novadā. Smiltene ir ļoti glīta, sakopta, vēstures bagāta pilsēta. Dažādi interesanti apskates objekti ir arī Smiltenes novadā. Turpinājumā, ko mēs redzējām un piedzīvojām.

Mazliet no Smiltenes vēstures

Kopš seniem laikiem te krustojušies tirgotāju ceļi, kuri kalpoja ne tikai pilsētas attīstībai, bet bija viegli sasniedzami svešzemju iebrucējiem. Smiltenes novads ietilpa latgaļu Tālavas zemē. Smiltenes senākās vēstures liecinieks ir pilsētas nomalē esošais Cērtenes pilskalns, kas atrodas pie Cērtenes upītes, taču arheoloģiskie izrakumi šeit nav devuši rezultātus. 

Pēc krustnešu iekarojumiem un Tālavas sadalīšanas Smiltenes novadu ieguva Rīgas bīskaps, kura ordeņa mestrs Freiersheims 1359.gadā stāvajā Abula krastā uzcēla pili. Vēstures avotos 1427.gadā pirmo reizi pie pils pieminēta tirgotāju un amatnieku apmetne – Smiltesele, no tā arī radies pilsētas nosaukums.

Livonijas kara laikā Smiltenes pili un pilsētiņu divas reizes (1559. un 1560.gadā) nopostīja Ivana Bargā karaspēks. Poļu laikos Smiltene un tās apkārtne nokļuva stārosta (pilskunga) Kaspara Mlodecka rokās. Ziemeļu kara sākumā, 1702.gadā krievu karaspēks nodedzināja Smilteni. Pelnos pārvērta baznīcu, muižu, 19 miesta mājas, deviņas apkārtējās muižas un 204 zemnieku mājas. Pēc kara novadu galīgi izpostīja bads un mēris, izmira daudzas lauku sētas.