Šogad vairāk ceļojām pa Latviju un pārējām Baltijas valstīm, gada beigās organismi jūtami sauca pēc tālāka ceļojuma, mēģināsim to labot jaunā gadā.
2025. gadu iesākām ar nedēļas nogales izbraucienu uz Igauniju. Pēc bezsniega ziemas izbaudījām aukstumu un baltumu pie jūras, Pērnavas centrā šļūkājām pa sašķūrētajiem sniega kalniem. Izbaudījām baseinus un pirtis. Pirmo reizi apmeklējām Lotes zemi, kurā jutāmies gaidīti.
21.09.2025.
Šodien mums bija īpaša diena – Cēsīs aizrunāti divi kaķēni. Tā kā tikšanās sarunāta pēcpusdienā, pa ceļam bija laiks nelielai ekskursijai.
Vasaras beigās Liepājā atradām geocaching ceļojošo vaboli, ko nekādi nebija izdevies ielikt kādā slēpni, vienmēr gadījās par mazu. Šoreiz Edgars veica mājas darbu – atrada lielāka izmēra slēpni, kurā noteikti varētu ielikt ne tikai ceļojošo vaboli.
Līdz ar Vidzemes zemnieku pāriešanu pareizticībā 1847. gadā nodibinājās draudze, kas sākotnēji darbojusies mazā dzīvoklītī Gulbērē. No 1862. gada draudze atradās privātmājā Līdērē. Pašreizējā Līdēres Kristus piedzimšanas pareizticīgo baznīca tika uzcelta par valdības līdzekļiem un iesvētīta 1878. gadā. To iesvētīja Rīgas un Jelgavas bīskaps Serafims. Pie baznīcas darbojusies skola, kā arī nespējnieku nams. Draudze iznīka 20. gs. 50. gados, bet 60. gados baznīca tika uzlauzta un izlaupīta. Mūsdienās baznīcas ēka ir pamesta.
14.09.2025.
Tēvu dienā devāmies nelielā izbraucienā uz Siguldas pusi. Plānā Kubuseles dabas taka, Siguldas zoo un paēst garšīgas pusdienas.
Kubeseles dabas un vēstures taka izveidota 2002. gadā Gaujas Nacionālā parka administrācijai sadarbojoties ar Krimuldas pagasta padomi, Krimuldas evaņģēliski luterisko draudzi, vietējiem uzņēmējiem un skolu audzēkņiem. Kubeseles dabas un vēstures taka ir lokveida, ar atgriešanos sākuma punktā. Tās garums ir 3,6 km un pastaigas ilgums ~2h.
Pie baznīcas ir gana plašs stāvlaukums, kurš jau bija pilns ar mašīnām. Ir pieejamas arī normālas tualetes. Šķita interensati, ka šeit tiek vestas arī impro tūristu grupas. Vispār taka šķiet ļoti populāra, sastapām diezgan daudz staigātāju.
Vispirms apgājām līdz baznīcas ieejai, kas ir pretējā pusē, skatoties no stāvlaukuma. No baznīcas ieejas skaists skats uz lauku ainavu.
Krimuldas evaņģēliski luteriskā baznīca bija viena no pirmajām baznīcām Līvzemē un ar daudzām izmaiņām saglabājusies līdz pat mūsdienām. 1205. gadā priesteris Alobrants uzcēla baznīcu lībiešu apdzīvotajā Kubeselē, nodedzinātās Kaupo pils tuvumā. Tā ir vecākā baznīca Latvijā, kura darbojas un ir atvērta 24/7.
23.08.2025.
Šo dienu pavadījām nelielajā Radialiai ciemā. Sākām ar Radailiai dino parku. Sākumā nedomājām te tik ilgi būt, bet, kamēr visu izpētījām un izgājām visas atrakcijas, laiks paskrēja vēja spārniem.
2013. gadā tika atklāts pirmais un lielākais Dinozauru parks Baltijas valstīs. Parkā dzīvo 50 iespaidīgi, patiesa lieluma dinozauri, kas atgriezušies no aizvēsturiskiem laikiem.
Tomēr arī bez dinozauru apskates (uz dažiem arī varēja doties iedomu pastaigā), te skatāmā un darāmā ir ļoti daudz.
22.08.2025.
Pēc pērkona negaisa uzausa saulains, skaists rīts. Gārņi un jūraskraukļi visu nakti nav bijuši mājās, vai nu aizballējušies, vai pārcēlušies uz dzīvi citur.
Braucot dziļāk kāpās, ceļmalā norāde uz skatu vietu ar interesantu nosaukumu – Aitu kalns. Šoreiz stājāmies lūkot, kas tur skatāms.
Pa koka laipu īss gājiens līdz skatu platformai.
21.08.2025.
Nakts mierīga, tikai pāris suņu staidzinātāji pagāja garām. Izskatījās, ka te arī autobusu galapunkts, bet mēs gandrīz otrā stāvlaukuma galā. Tualetes svaigi izskalotas, izlikts tualetes papīrs. Sīkums, bet patīkami.
Pēc brokastīm braucām uz jauno prāmi, lai celtos pāri uz Kuršu kāpu. Vecais prāmis uzņem tikai gājējus un velo braucējus. Gara, gara rinda, patiesībā vairākas garas rindas. Galīgi nebija saprotams, kā laiž uz prāmja, šķita, ka no malējās rindas palaida pilnīgi visus, bet citas rindas ignorēja. Lai nu kāda tur būtu sistēma, uz prāmja tikām un pavisam ātri pārbraucām otrā krastā.
Otrā krastā uzreiz braucām uz Jūras muzeju. Blakus neliela stāvvieta, bet mums veicās un atradām brīvu vietu. Sākām ar kasi, kur paspējām pirms lielākas latviešu grupas. Ir atsevišķas biļetes uz jūras muzeju (darba laiks10.30-18.30) un delfināriju, kurā notiek šovi (plkst. 11.30, 13.00, 14.30, 16.00). Iespējams saulainākā un jaukākā laikā te būtu vairāk apmeklētāju, bet mēs diezgan brīvi varējām izvēlēties sev tīkamo šova laiku.
Lietuvas Jūras muzejs un delfinārijs ir populārākais Lietuvas muzejs. Šeit var redzēt un uzzināt visu par daudzveidīgajām un aizraujošajām radībām, kas dzīvo jūrās – gan Baltijas jūrā, gan ārpus tās. Iespējams satikt dažus no harizmātiskākajiem jūras varoņiem – pingvīnus, jūras lauvas un pat delfīnus, – apskatīt 24 dažādus jūras akvārijus, pastaigāties zem jūras caurspīdīgā tunelī un pat apmeklēt delfīnu un jūras lauvu šovu.
Izlēmām vispirms izpētīt Jūras muzeju. Pirms ieejas tajā var novērot rozā pelikānu bariņu. To spalvas ir baltas ar viegli rozā nokrāsu. Tikai pārošanās sezonā putnu apspalvojums kļūst spilgtāk rozā. Šie putni ir monogāmi – atrod otru pusīti uz mūžu.
20.08.2025.
Ja vakarā dzirdējām savvaļas govis, tad no rīta kaut kur netālu sakliedzās dzērves. Dzīva vieta, kur palikt. Pie brokastīm izvēlējāmies apskates objektus, kur šodien doties.
Uz Latvijas-Lietuvas robežas bija gan dokumentu, gan alkohola pārbaude.
Baltu mitoloģijas parks mūsu uzmanību piestaistīja ar labirintu. Asfaltēto ceļu drīz nomainīja grants ceļš, interesans uzbērts taisns ceļš tieši blakus lielākai ūdenstilpei. Iebraucām stāvlaukumā meža vidū, bijām vienīgie. Pie informācijas dēļa informācija par ieejas maksu, bet ne kases, ne kā cita, kur atstāt to nebija, tāpēc gājām garām koka barjerai.
Drīz nonācām krustcelēs, kur pa labi labirints, bet pa kreisi mitoloģijas parks. Pirms labirinta darbinieku mājiņa, pie kuras kastīte, kurā iemest naudiņu par apmeklējumu. Vispimrs sākām ar, mūsuprāt, interesantāko – Labirinta iziešanu.
19.08.2025.
Kamēr cepu brokastu pankūkas, pelēks kaķis saoda kaut ko garšīgu. Pankūkas jau nedos, pūkainis tika pie desas šķēles. Matīss galvenais barotājs. Kur viens, tur arī otrs klāt – paķēra desu un aizskrēja uz krūmiem drošībā apēst. Beigās desas gabals ātri izbarots.
Pēc brokastīm nolēmām izpētīt Zirgu salu. Aizgājām līdz pirmajam skatu tornim.
Zirgu sala ir lielākā no Liepājas ezera salām. Tajā izveidota 4 km gara pastaigu taka, koka laipas, divas skatu platformas ezerā un putnu vērošanas tornis. Taka papildināta ar augu stādījumiem, āra trenažieriem un iekārtotām atpūtas vietām.
Priecājos par apstādījumiem – daudz vienādu augu grupās – Edgars brīnījās, ka tie te iestādīti, nevis paši ieauguši.
18.08.2025.
Mierīga nakts, bet no rīta joprojām vējains un vēss. Būtu siltāks, varētu nopeldēties, tā vietā ātri paēdām brokastis un bijām gatavi doties jaunos piedzīvojumos.
Šajā galā man google.maps kartē atlikti vairāki objekti, ko jau sen gribējās apmeklēt, nu tam bija laiks. Pirmais apskates objekts – murkšķu audzētava Jaunstuči.
Kad pa zemes ceļu piebraucām pie audzētavas, tajā jau bija vairāki apmeklētāji. Atsevišķa mājiņa, kur jānopērk biļetes, tur var iegādāties arī pastkartes un ļoti gardu Aupe dzirkstošu sulu bundžiņās ar dažādām garšām. Pēc apmeklējuma nopirkām kādu kaudzīti.
16.08.2025.
Plānojot šo atvaļinājumu (tikai viena nedēļa), skaidrs bija, ka brauksim ar kemperi. Edgars gribēja braukt vismaz uz Poliju, bet ātri apgriezu spārnus – reāli tā būtu gara, gara braukšana neko daudz neredzot. Tā kā pirms mēneša bijām tikuši pie Ventspils naudiņas ventiem, bērniem ļoti gribējās tos patērēt. Tas arī noteica brauciena virzienu – Rietumkrasts, sākot ar Ventspili un tālāk uz dienvidiem.
Lai gan varētu izdomāt n-tos darbiņus mājās (dzīvoklī pilnā sparā ritēja remonts), atpūtu izvirzījām par prioritāti un izbraucām, cik ātri varējām – sestdienas vēlā pēcpusdienā.
Ceļš līdz Ventspilij mierīgs, tikai vienā brīdī šķita, ka kaut kas dūmo un smird no kempera. Apstājoties pārbaudīt, neko dīvainu neredzējām.
Burvīgs saulriets tieši priekšā, tomēr, jo tuvāk jūrai, jo vējaināks. Šo nakti pavadījām Būšnieku ezera peldvietas stāvvietā. Ieradāmies jau krēslā, nošokējāmies, ka kāds vīrietis tikko nopeldējies gāja uz savu mašīnu – tumsā un vējā līst ūdenī!
Izkāpjot no kempera, vējš gandrīz izlauza durvis. Aizdomīgi nolūkojos uz stāvvietas ceļazīmi tieši blakus mūsu mājai uz riteņiem, kas viegli līgojās. Pēc ātras vietas apskates, lecām atpakaļ siltajā kemperī.
Turpiniet lasīt