08.12.2024.
Kad atvērām durvis, lietus gāza kā pa Jāņiem. Tad arī sapratām, kas tās par jocīgām šāviena skaņām bija naktī – pērkons. Tās izklausījās drīzāk kā salūta skaņas.
Sakrāmējāmies, atstājām atslēgu turpat, kur paņēmām un braucām Romas virzienā. Pa ceļam pamatīgi lija un brīžiem krusa daudzījās pa logiem, netālu nogranda pērkons. Ar cerību, ka visu dienu nelīs, sasniedzām Kasertu.
Šajā pilsētiā atrodas milzīgā, greznā Kaserta pils, vietējā Rundāles pils. Tā ir ļoti apmeklēta, vismaz spriežot pēc apakšzemes stāvvietas lieluma.
Izejot cauri priekšdārzam, nonācām pie galvenās pils ieejas. Vispirms jānopērk biļetes, uz kasi tiek novirzīta līkumota rinda, izeja pa citām durvīm. Grūtākais bija saprast, kur tikt iekšā pilī, lai varētu virzīties pareizajā virzienā, kaut kā sākumā novirzījāmies ne tur. Un mēs nebijām vienīgie.

