23.06.2020.
Pirms Līgo svinēšanas apskatījām manas mammas senču dzimto pusi, atrodot arī vairākas geocaching kastītes.
Vispirms, izbraucot cauri ozolu alejai, piestājām pie Ozolkalnu mājām, kur dzīvojis mans vecvectēvs, kuru izsūtīja uz Sibīriju, bet pēc tam sievu un divas 16 un 12 gadus vecās meitas izdzina no mājas.
Nākamā pietura – Pantene.
Continue reading07.06.2020.
Tā bija diezgan apmākusies, sākumā pavēsa svētdiena, kad izdomājām, ka nav ko mājās sēdēt. Savā apskates objektu sarakstā biju ierakstījusi nesen izveidoto Doles salas pastaigu taku, tā šķita ļoti piemērota šai dienai.
Šī taka izveidota Daugavas muzeja teritorijā, tādēļ apskatījām arī to. Mēs ar Edgaru šeit esam bijuši vairākkārt, bet vienmēr kāda pasākuma ietvaros, tādēļ visu teritoriju tā pa īstam nebijām izpētījuši.
Nopirkām biļetes, Matīss tās stingri satvēra savā mazajā, spēcīgajā rociņā, liekot saprast, ka viņš būs tas, kurš biļetes nesīs un uzmanīs. Biļetes noteikti jāsaglabā, jo tās vēlāk pārbauda un muzeja ēkā var iekļūt, tās uzrādot.
Savu ekskursiju sākām ar parku, kura pirmsākumi attiecināmi uz ~1776.gadu, kad muiža piederēja baronam, teātra mecenātam Otto Hermanim fon Fītinghofam (Otto Hermann von Vietinghof). Vēlāk parks stipri pārveidots.
Nepilnas 2 nedēļas 2020.gada februārī pavadījām Jordānijā. Šajā rakstā apkopojam savus novērojumus un secinājumus par šo valsti.
16.02.2020.
Pirms 2 naktī ielidojām Viļņas lidostā. Edgars aizgāja pēc mašīnas, es tikmēr satuntulēju bērnus.
Bijām rezervējuši istabu Ibis styles Vilnius, jo tā viena no retajām lētā gala viesnīcām, kur varēja iečekoties visu diennakti. Bērni jau tiktāl bija pamodušies, ka gatavi nodoties rotaļām. Vajadzēja pierunāt, ka tomēr nakts un varētu vēl pagulēt. Kad tikām gultās, visi ātri aizmigām.
06.06.2020.
Pilnais nosaukums: LU rododendru selekcijas un izmēģinājuma audzētava Babīte.
Kopš kāzām, kad tur kopā ar viesiem bildējāmies, Babītes rododendru audzētavas apmeklējums ir mūsu ikgadēja tradīcija. Šo piecu gadu laikā tikai vienu reizi izlaidām. Arī šogad nedēļu pēc kāzu jubilejas braucām baudīt rododendru ziedēšanu, kas bija pašā plaukumā.
Nedēļas nogali (29.05.-31.05.) pavadījām Smiltenes novadā. Smiltene ir ļoti glīta, sakopta, vēstures bagāta pilsēta. Dažādi interesanti apskates objekti ir arī Smiltenes novadā. Turpinājumā, ko mēs redzējām un piedzīvojām.
Mazliet no Smiltenes vēstures
Kopš seniem laikiem te krustojušies tirgotāju ceļi, kuri kalpoja ne tikai pilsētas attīstībai, bet bija viegli sasniedzami svešzemju iebrucējiem. Smiltenes novads ietilpa latgaļu Tālavas zemē. Smiltenes senākās vēstures liecinieks ir pilsētas nomalē esošais Cērtenes pilskalns, kas atrodas pie Cērtenes upītes, taču arheoloģiskie izrakumi šeit nav devuši rezultātus.
Pēc krustnešu iekarojumiem un Tālavas sadalīšanas Smiltenes novadu ieguva Rīgas bīskaps, kura ordeņa mestrs Freiersheims 1359.gadā stāvajā Abula krastā uzcēla pili. Vēstures avotos 1427.gadā pirmo reizi pie pils pieminēta tirgotāju un amatnieku apmetne – Smiltesele, no tā arī radies pilsētas nosaukums.
Livonijas kara laikā Smiltenes pili un pilsētiņu divas reizes (1559. un 1560.gadā) nopostīja Ivana Bargā karaspēks. Poļu laikos Smiltene un tās apkārtne nokļuva stārosta (pilskunga) Kaspara Mlodecka rokās. Ziemeļu kara sākumā, 1702.gadā krievu karaspēks nodedzināja Smilteni. Pelnos pārvērta baznīcu, muižu, 19 miesta mājas, deviņas apkārtējās muižas un 204 zemnieku mājas. Pēc kara novadu galīgi izpostīja bads un mēris, izmira daudzas lauku sētas.
15.02.2020.
12.ceļojuma diena. Lēns, nesteidzīgs rīts bez grandioziem plāniem. Paēdām brokastis viesnīcā, sakrāmējāmies un gājām laukā.
Vienā no tuvākajiem veikaliem iztērējām pēdējo Jordānijas naudu, atstājot vien taksim. Atlikumu paņēmām divās Chupa-Chups končās.
Tik tagad ievērojām, ka daudzos veikalos uzraksti krievu valodā, šeit laikam ierodas daudz krievu tūristu.
Edgars uz ielas sarunāja taksistu, kas par mūsu atlikušo naudu bija gatavs mūs aizvest līdz Jordānijas-Izraēlas (South Wadi araba) robežai. Turot nelielā attālumā mitrās salvetes, lai varētu noslaucīt Matīsa lipīgās rociņas, braucām uz šķietami arvien karstāku zonu.
Pirms robežas taksists mēģināja ievirzīt sarunas, ka viņš nabadziņš, varbūt mēs varam samaksāt vairāk, nekā bijām sarunājuši… Edgara nostāja bija stingra un nelokāma. Turklāt vairāk naudas jau mums nemaz nebija.
01.05.2020.
Laiciņš tik silts un patīkams, ka grēks sēdēt mājās. Vispirms aizbraucām gandrīz līdz Klapkalnciemam, meklējot ideālo vietu, kur piestāt, lai aizietu līdz jūrai. Uztaisījām pikniku un paspēlējāmies baltajās, mīkstajās smiltīs.
14.02.2020.
Matīsam pa nakti bija temperatūra, īsti nesapratām, no kā. Varbūt par daudz saules pie jūras? Tas gan netraucēja priecāties par ainavu aiz loga. Alberts aizrāvies skaitīja kuģus un laivas.
Bijām sarunājuši brokastīs doties uz 8, bet puikas bija gatavi ēst jau 7.30. Brokastīs viss tas pats, kas lielākajā daļā Jordānijas viesnīcu – omletes, pankūkas, arābu maize, dažādi marinēti un svaigi dārzeņi, augļi. Dažādas mērces kā piedeva maizei ir brokastu neatņemama sastāvdaļa. Truklāt katrai savs nosaukums.
13.02.2020.
Rīts iesākās nedaudz pēc saullēkta. Saule vēl bija aiz klintīm, vērojām, kā tā lēnām paceļas arvien augstāk, vēso, sarkano smilšu ieleju pielejot ar zeltainu gaismu.
Latvian
Arabic
Chinese (Simplified)
Dutch
English
French
German
Italian
Portuguese
Russian
Spanish