22.08.2025.
Pēc pērkona negaisa uzausa saulains, skaists rīts. Gārņi un jūraskraukļi visu nakti nav bijuši mājās, vai nu aizballējušies, vai pārcēlušies uz dzīvi citur.
Braucot dziļāk kāpās, ceļmalā norāde uz skatu vietu ar interesantu nosaukumu – Aitu kalns. Šoreiz stājāmies lūkot, kas tur skatāms.
Pa koka laipu īss gājiens līdz skatu platformai.
21.08.2025.
Nakts mierīga, tikai pāris suņu staidzinātāji pagāja garām. Izskatījās, ka te arī autobusu galapunkts, bet mēs gandrīz otrā stāvlaukuma galā. Tualetes svaigi izskalotas, izlikts tualetes papīrs. Sīkums, bet patīkami.
Pēc brokastīm braucām uz jauno prāmi, lai celtos pāri uz Kuršu kāpu. Vecais prāmis uzņem tikai gājējus un velo braucējus. Gara, gara rinda, patiesībā vairākas garas rindas. Galīgi nebija saprotams, kā laiž uz prāmja, šķita, ka no malējās rindas palaida pilnīgi visus, bet citas rindas ignorēja. Lai nu kāda tur būtu sistēma, uz prāmja tikām un pavisam ātri pārbraucām otrā krastā.
Otrā krastā uzreiz braucām uz Jūras muzeju. Blakus neliela stāvvieta, bet mums veicās un atradām brīvu vietu. Sākām ar kasi, kur paspējām pirms lielākas latviešu grupas. Ir atsevišķas biļetes uz jūras muzeju (darba laiks10.30-18.30) un delfināriju, kurā notiek šovi (plkst. 11.30, 13.00, 14.30, 16.00). Iespējams saulainākā un jaukākā laikā te būtu vairāk apmeklētāju, bet mēs diezgan brīvi varējām izvēlēties sev tīkamo šova laiku.
Lietuvas Jūras muzejs un delfinārijs ir populārākais Lietuvas muzejs. Šeit var redzēt un uzzināt visu par daudzveidīgajām un aizraujošajām radībām, kas dzīvo jūrās – gan Baltijas jūrā, gan ārpus tās. Iespējams satikt dažus no harizmātiskākajiem jūras varoņiem – pingvīnus, jūras lauvas un pat delfīnus, – apskatīt 24 dažādus jūras akvārijus, pastaigāties zem jūras caurspīdīgā tunelī un pat apmeklēt delfīnu un jūras lauvu šovu.
Izlēmām vispirms izpētīt Jūras muzeju. Pirms ieejas tajā var novērot rozā pelikānu bariņu. To spalvas ir baltas ar viegli rozā nokrāsu. Tikai pārošanās sezonā putnu apspalvojums kļūst spilgtāk rozā. Šie putni ir monogāmi – atrod otru pusīti uz mūžu.
20.08.2025.
Ja vakarā dzirdējām savvaļas govis, tad no rīta kaut kur netālu sakliedzās dzērves. Dzīva vieta, kur palikt. Pie brokastīm izvēlējāmies apskates objektus, kur šodien doties.
Uz Latvijas-Lietuvas robežas bija gan dokumentu, gan alkohola pārbaude.
Baltu mitoloģijas parks mūsu uzmanību piestaistīja ar labirintu. Asfaltēto ceļu drīz nomainīja grants ceļš, interesans uzbērts taisns ceļš tieši blakus lielākai ūdenstilpei. Iebraucām stāvlaukumā meža vidū, bijām vienīgie. Pie informācijas dēļa informācija par ieejas maksu, bet ne kases, ne kā cita, kur atstāt to nebija, tāpēc gājām garām koka barjerai.
Drīz nonācām krustcelēs, kur pa labi labirints, bet pa kreisi mitoloģijas parks. Pirms labirinta darbinieku mājiņa, pie kuras kastīte, kurā iemest naudiņu par apmeklējumu. Vispimrs sākām ar, mūsuprāt, interesantāko – Labirinta iziešanu.
19.08.2025.
Kamēr cepu brokastu pankūkas, pelēks kaķis saoda kaut ko garšīgu. Pankūkas jau nedos, pūkainis tika pie desas šķēles. Matīss galvenais barotājs. Kur viens, tur arī otrs klāt – paķēra desu un aizskrēja uz krūmiem drošībā apēst. Beigās desas gabals ātri izbarots.
Pēc brokastīm nolēmām izpētīt Zirgu salu. Aizgājām līdz pirmajam skatu tornim.
Zirgu sala ir lielākā no Liepājas ezera salām. Tajā izveidota 4 km gara pastaigu taka, koka laipas, divas skatu platformas ezerā un putnu vērošanas tornis. Taka papildināta ar augu stādījumiem, āra trenažieriem un iekārtotām atpūtas vietām.
Priecājos par apstādījumiem – daudz vienādu augu grupās – Edgars brīnījās, ka tie te iestādīti, nevis paši ieauguši.
18.08.2025.
Mierīga nakts, bet no rīta joprojām vējains un vēss. Būtu siltāks, varētu nopeldēties, tā vietā ātri paēdām brokastis un bijām gatavi doties jaunos piedzīvojumos.
Šajā galā man google.maps kartē atlikti vairāki objekti, ko jau sen gribējās apmeklēt, nu tam bija laiks. Pirmais apskates objekts – murkšķu audzētava Jaunstuči.
Kad pa zemes ceļu piebraucām pie audzētavas, tajā jau bija vairāki apmeklētāji. Atsevišķa mājiņa, kur jānopērk biļetes, tur var iegādāties arī pastkartes un ļoti gardu Aupe dzirkstošu sulu bundžiņās ar dažādām garšām. Pēc apmeklējuma nopirkām kādu kaudzīti.
16.08.2025.
Plānojot šo atvaļinājumu (tikai viena nedēļa), skaidrs bija, ka brauksim ar kemperi. Edgars gribēja braukt vismaz uz Poliju, bet ātri apgriezu spārnus – reāli tā būtu gara, gara braukšana neko daudz neredzot. Tā kā pirms mēneša bijām tikuši pie Ventspils naudiņas ventiem, bērniem ļoti gribējās tos patērēt. Tas arī noteica brauciena virzienu – Rietumkrasts, sākot ar Ventspili un tālāk uz dienvidiem.
Lai gan varētu izdomāt n-tos darbiņus mājās (dzīvoklī pilnā sparā ritēja remonts), atpūtu izvirzījām par prioritāti un izbraucām, cik ātri varējām – sestdienas vēlā pēcpusdienā.
Ceļš līdz Ventspilij mierīgs, tikai vienā brīdī šķita, ka kaut kas dūmo un smird no kempera. Apstājoties pārbaudīt, neko dīvainu neredzējām.
Burvīgs saulriets tieši priekšā, tomēr, jo tuvāk jūrai, jo vējaināks. Šo nakti pavadījām Būšnieku ezera peldvietas stāvvietā. Ieradāmies jau krēslā, nošokējāmies, ka kāds vīrietis tikko nopeldējies gāja uz savu mašīnu – tumsā un vējā līst ūdenī!
Izkāpjot no kempera, vējš gandrīz izlauza durvis. Aizdomīgi nolūkojos uz stāvvietas ceļazīmi tieši blakus mūsu mājai uz riteņiem, kas viegli līgojās. Pēc ātras vietas apskates, lecām atpakaļ siltajā kemperī.
Turpiniet lasīt24.07.2025.
Sagaidījām Edzi un Maikiju no Madonas un privātām darīšanām, lai dotos nelielā dienas izbraucienā uz Latvijas, mazo vai Vidzemes Šveici – kā nu kur to dēvē – Siguldu.
Pa ceļam paēdām Rāmkalnu bistro – ātri un gana garšīgi, lai ķermeņiem būtu degviela dienas piedzīvojumiem. Pirmais apskates objekts – Turaidas muzejrezervāts. Veikli nopirkām biļetes un, mēģinot apsteigt ķīniešu tūristu grupu, gājām uz priekšu.
Iegājām glītajā, sarkanajā koka baznīciņā. Vienkāršs, gaišs interjers, ilgi gan neuzkavējāmies, jo grupa mums mina uz papēžiem. Mēs esam tipiski latvieši – pa gabalu no cilvēku pūļiem. Kovida 2 m distance bija ideāla, varētu joprojām to saglabāt.
Turaidas Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1750. gadā. Tā ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā. Dievnams bez būtiskām pārbūvēm saglabājies sākotnējā celšanas vietā. Altāris un kancele baznīcā iebūvēta 1751. gadā. Baznīca atvērta 10.00-18.00. Dievkalpojumi notiek katru svētdienu plkst. 11.00.
23.07.2025.
Brokastis – zveidru galds – iekļautas numuriņu cenā.
Pilniem vēderiem apskatījām seno auto kolekciju. To te ir pilni divi angāri, visa uzpucētas spīdīgas un labi uzturētas. Visilgāk braucamos pētīja mans tētis un Edgars – tie, kuri no tādām lietām saprot visvairāk.
22.07.2025.
Pirms 6 pāri ezeram pārklājusies pamatīga migla, nevarēja redzēt otru krastu. Pēc labierīcību apmeklēšanas, kas namiņam kokā atrodas atsevišķā ēkā, ielīdu vēl pagulēt.
Pēc nesteidzīgām brokastīm braucām uz LVM Tērvetes dabas parku.
Turpiniet lasīt21.07.2025.
Rīta saule jau labi karsēja. Pēc gardām pašu gatavotām brokastīm gatavojāmies jaunai dienai. Vecākus izlaidām paciemoties pie radiem, paši izgājām nelielā ekskursijā pa Kuldīgas vecpilsētu.
Nolikuši mašīnu blakus baznīcai, gājām vispirms izpētīt to. Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca ir senākais dievnams un viena no senākajām ēkām Kuldīgā, kas iekļauta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā.
Leģenda vēsta par kādu dievbijīgu meiteni vārdā Katrīna, kura krāja naudu pilsētas baznīcas būvei, taču tika apmelota un sodīta uz moku rata par sakariem ar nelabo. Pēc nāves viņa tika attaisnota, pasludināta par svēto, un viņas vārdā nosaukta Kuldīgas svētnīca. Svētās Katrīnas tēls ar mocekļa kroni galvā, stilizētu moku ratu, lūgšanas krellītēm labajā rokā un ar zobenu kreisajā rokā atspoguļots arī tagadējā Kuldīgas ģerbonī.
Pirmoreiz rakstos dievnams minēts 1252. gadā un sākotnēji tas bija veidots no koka. Tagadējā mūra baznīca būvēta 1665. gadā, taču savas pastāvēšanas vēsturē tā vairākkārt cieta ugunsgrēkos, tika atjaunota un pārbūvēta līdz ieguva mūsdienu aprises.
Svētās Katrīnas baznīca ir ievērojama arī ar kādu zīmīgu notikumu – 1610. gada novembrī šeit tika kristīts slavenākais Kurzemes-Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers jeb hercogs Jēkabs.
