05.01.2025.
Modāmies ar modinātāju, celties nemaz negribējās, bet liela motivācija – baseins. Tajā nebija pilnīgi neviena cilvēka, kaifs peldēt. Izbaudījām visus baseinus, vienīgi šādā rīta agrumā nestrādāja pirtis.


05.01.2025.
Modāmies ar modinātāju, celties nemaz negribējās, bet liela motivācija – baseins. Tajā nebija pilnīgi neviena cilvēka, kaifs peldēt. Izbaudījām visus baseinus, vienīgi šādā rīta agrumā nestrādāja pirtis.
04.01.2025.
Izbraucot no Rīgas, pamatīgi putināja, neko daudz uz priekšu nevarēja redzēt. Tomēr drīz vien cauri mākoņiem izspraucās saule. Ap Saulkrastiem zeme gandrīz zaļa, tāpēc bijām ārkārtīgi priecīgi redzot, ka Igaunijas rietumu piekrastei pāri gājusi kārtīga sniega mākoņu jūra.
29.12.2024.
Kamēr bērni pie vecvecākiem, vienu dienu izmantojām, lai izkustinātu sevi. Līdzīgu maršrutu jau bijām braukuši ar riteņiem, šoreiz ar kājām. Par pamatu ņēmām Latvian routes Dabas apļu maršrutu, bet pamainījām pēc savām vēlmēm un sajūtām.
Sākums pie ceļa, kas ved uz Baložu dronu izmēģinājuma poligonu. Plašs ceļš blakus Ostvalda kanālam. Pār to bebru nogāzti gari, slaidi bērzi.
Pagājušajā vasarā 9 dienas veltījām Ungārijas izpētei. Turpinājumā vietas, kas mums šķita ievērības cienīgas un apmeklēšanas vērtas. Šajā ceļvedī esmu iekļāvusi arī dažas vietas, ko apmeklējām iepriekšējos ceļojumos.
Ungārija (ungāru: Magyarország) ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Ungārija ir viena no senākajām valstīm pasaulē – tās kodols ir izveidots 895. gadā.
Ungārija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un ir Šengenas zonas sastāvdaļa kopš 2007. gada. Ungārija ir labi pazīstama ar savu bagāto kultūru un ieguldījumiem mākslā, mūzikā, literatūrā, sportā un zinātnē.
Turpiniet lasītSagatavošanās, bagāža
Transports un pārvietošanās
08.12.2024.
Kad atvērām durvis, lietus gāza kā pa Jāņiem. Tad arī sapratām, kas tās par jocīgām šāviena skaņām bija naktī – pērkons. Tās izklausījās drīzāk kā salūta skaņas.
Sakrāmējāmies, atstājām atslēgu turpat, kur paņēmām un braucām Romas virzienā. Pa ceļam pamatīgi lija un brīžiem krusa daudzījās pa logiem, netālu nogranda pērkons. Ar cerību, ka visu dienu nelīs, sasniedzām Kasertu.
Šajā pilsētiā atrodas milzīgā, greznā Kaserta pils, vietējā Rundāles pils. Tā ir ļoti apmeklēta, vismaz spriežot pēc apakšzemes stāvvietas lieluma.
Izejot cauri priekšdārzam, nonācām pie galvenās pils ieejas. Vispirms jānopērk biļetes, uz kasi tiek novirzīta līkumota rinda, izeja pa citām durvīm. Grūtākais bija saprast, kur tikt iekšā pilī, lai varētu virzīties pareizajā virzienā, kaut kā sākumā novirzījāmies ne tur. Un mēs nebijām vienīgie.
07.12.2024.
Šo dienu veltījām Amalfi piekrastes iepazīšanai.
Amalfi piekraste ir ~50 km gara piekraste līnija Sorrentine pussalas dienvidos, kas 1997. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tajā ietilpst 13 ciemati, katrs no tiem unikāls.
Amalfi piekaste – tās augstās klintis, nelieli, burvīgie līči, terases ar citrusaugļiem, vīnogulājiem un olīvkokiem, kā arī augstās modes veikali un amatnieku darbnīcas, kas padara to par vienu no populārākajiem galamērķiem pasaulē. Katru gadu to apmaklē ~5 milj. cilvēku.
06.12.2024.
Šķita, ka katra cienījama itāļa mājās jābūt kafijai, bet ne bookingā laikam. Nu neko, nācās dzert limonādi, piekodām klāt vakardienas uzsildīto picu – ļoti labas brokastis.
Vezuvs un Pompeji vai Pompeji un tad Vezuvs? Tādi jautājumi šajā rītā mūsu prātos un sarunās. Daudzviet iesaka vispirms apmeklēt Pompejus un tad kāpt vulkānā, mēs izdomājām visu darīt otrādi – sākām ar, mūsuprāt, interesantāko.
Atverot namiņa durvis, pavērās skaists skats. Sākumā domājām, ka tas tālumā ir Vezuvs, bet mazliet sajaucām, skatījāmies uz kalniem. Vispār Neapoles tuvumā bez Vezuma ir vēl 2 aktīvi vulkāni, kas šobrīd snauž – Iskija un Flegrejas lauki.
05.12.2024.
Edgars izgāja ārā pirmais, lai sasildītu mašīnu un notīrītu ledu no tās. Kā iekāpamašīnā, tā sāka skanēt dziesma ar vārdiem: meklēt Neapolē Romu… (Vēstulēs – Par ko) Kāda varbūtība?
Pirms pus5 izbraucām no mājām. Nekādas aizķeršanās, veikli nodevāmbērnu auto krēsliņus, izgājām drošības kontroli un gandrīz uzreiz varējām kāpt lidmašīnā.
Gada sākumā aizvedām bērnus uz Londonu Lielbritānijā. Vienā dienā paspējām apmīļot Padingtonu, pa gabalu palūkot Harija Potera slepeno platformu 9 3⁄4, ieraudzīt Bigbenu un izstaigāt vairākus parkus. Tomēr lielākā sajūsma bija par baložu piebarošanu ar zemesriekstiem, izrādījās, ka parka vāveres diezgan kautrīgas. Vilcienā nogaršojām konfektes, gluži kā no Harija Potera filmām – ar zemes, ausu sēra, vēmekļu, zāles u.c. preteklību garšām.