04.07.2021.
Šajā rītā modāmies vēlāk, ap 9.30. Telefonam zonas nebija, brīžiem pulksteņa zona pārleca stundu atpakaļ. Ideāla vieta atslēgties no visa un visiem!
Brokastīs tortiljas, tās ātri uztaisīt un visiem garšoja. Turpinājumā, protams, jūra. Šorīt pludmalē ieradāmies otrie, kāds pārītis ieradās jau agrāk. Pa nakti krastā saskalotas jūras zāles, atradām šauru ieeju jūrā, kur tās nebija. Matīsam gan laikam patika maigā sajūta, skrienot pa tām. Ūdens šodien šķita vēsāks, kā iepriekšējā dienā.
02.07.2021.
Mums atkal ir kemperis, drīzāk kemperbusiņš. Pēdējā laikā katru brīvo brīdi pavadījām, lai to savestu labākā, skaistākā kārtībā. Šīs brīvdienas izmantojām, lai to izmēģinātu, apdzīvotu, saprastu, kas vēl vajadzīgs, kā labāk…
Tā kā laiks brīvdienās atkal solījās būs tveicīgs, sapratām, ka jābrauc pie jūras. Izmantojot park4night aplikāciju, atradām burvīgu vietu netālu no jūras. Ar cerību, ka tik tālu no Rīgas jau nu toč nebūs daudz atpūtnieku, piektdienas vakarā devāmies Latvijas Rietumkrasta virzienā.
Pirms braukšanas Edgars vēl ieskrēja veikalā pēc dzeramā ūdens un šašlika. Visiem jau sen gribējās ēst, jo vakariņas mājās nebijām sagatavojuši. Liela daļa kafejnīcu pa ceļam slēdzas jau 20.00, tāpēc tas bija jāizdara vēl Rīgā. Tieši pa ceļam Zaļais dārzs pie Ulmaņa gatves. Ieņēmām brīvu galdiņu, bērni uzreiz aizskrēja uz nelielo rotaļu laukumu. Alberts uzšūpojās augstāk un šķita, ka visa šūpoļu uzparikte tūlīt, tūlīt sagāzīsies. Vēl bija arī batuts, neliels, tāpēc lūdzām, lai bērni tajā lēkā pa vienam. Sākumā viņi tā arī darīja…
20.06.2021.
Pirmssvētku nedēļā vienīgā brīvdiena – svētdiena. To nekādā gadījumā nedrīkstēja nobumbulēt. Darba dienas vakarā ar pēdējiem saules stariem startējām no Baložiem.
Google maps biju atradusi skaistu atpūtas vietu netālu no jūras. Piebraucot tur nakts melnumā, ceļš pieveda līdz kādai mājai. It kā bija tāds kā stāvlaukums, no tā ceļš turpinājās. Edgars izkāpa izlūkos, jūra netālu, telti tur varētu uzcelt. Sēžot mašīnā, pie tās pienāca liels, melns suns. Viss skaidrs, braucam tālāk!
Turpiniet lasīt06.06.2021.
Jau pirms kāda laika ieliku vēlmju sarakstā Doles salas mini zoo Zoo rezidence, līdz siltā svētdienas dienā radās izdevība tur aizbraukt. Atsauksmes lasītas tikai labākās, turklāt tik tuvu – 2 lieliski iemesli.
Zoo rezidence izveidota 2015. gadā, mājas lapā viņi sevi pozicionē kā jaunās paaudzes zoo un atpūtas kompleksu. Zoodārza 9 ha lielajā kompleksā apskatāmas vairāk nekā 50 dzīvnieku un putnu sugas.
Vairākos aplokos ganījās dažādas aitas. Tā kā bijām ieradušies gana agri, dzīvnieki vēl labprāt ēda mūsu doto barību, ko iepriekš nopirkām kasē. Kamēr tikām līdz tālākajām aitām otrā mini zoo galā, barība jau bija beigusies. Aitas gan mīļu prātu grauza arī zāli, ko Matīss cītīgi plēsa pļavā un sīkās pieneņu lapas, ko gādīgi pienesa Alberts. Tas gan bija tikai līdz mirklim, kad aitas ieraudzīja citus apmeklētājus, kuri tuvojās ar pilnām barības glāzēm.
30.05.2021.
Gandrīz precīzi noteiktajā laikā ieradāmies uz brokastīm. Jauna meitene mums ierādīja galdiņu atsevišķā telpā. Apsēdāmies un sākām ēst to, kas uz galda bija. Gaidījām, kad pie mums kāds pienāks, kaut kā šķita pārāk maz ēdamā uz galda, lai tas būtu viss. Un kur tad kafija un dzērieni? Pēc krietna laika, kad nevienu nevarējām sagaidīt, Edgars tomēr aizgāja pajautāt, kas un kā.
Sapratām, ka meitene tikko kā sākusi strādāt, tāpēc mēs tikām veiksmīgi aizmirsti. Cits viesmīlis mūs laipni un ātri apkalpoja. Beigu beigās visi bijām paēduši un laimīgi.
29.05.2021.
Maijs ir mūsu ģimenes dzimšanas mēnesis. Lai atzīmētu 15 gadu kopā būšanu un 6. kāzu gadadienu, jādodas mini ceļojumā. Kā gan vēl labāk šo visu nosvinēt? Rezervējām dzīvoklīti Zeit apartment hotel, apskates objektus ieplānojot ap to.
Paēdām laiskas sestdienas brokastis, lēnām sataisījāmies un braucām. Ap 12 bijām Līgatnē. Tur pirmssvētku noskaņa, tūrisma info centrā uzzinājām, ka šajā dienā tādi kā pilsētas svētki, vakarā būšot koncerts, drīz kaut kādas aktivitātes arī bērniem.
21.05.2021.
Kad Džeina un Jānis piedāvāja tikties uz nedēļas nogali, mēs ar prieku uzreiz piekritām. Pāris dienu diskusijas par labāko, ērtāko tikšanās vietu (viesu māju). Edgars tika izvirzīts par kaulēšanās un rezervēšanas līderi, kurš uzdevumu veica lieliski. Tā šķita līdz brīdim, kad ieradāmies uz vietas.
Dzimtie jau bija izbraukuši, mēs tikai vēl taisījāmies pēc visu darbu beigšanas. Lai brīvdienas būtu garākas, izlēmām tikties jau piektdienas vakarā.
Pirms garā ceļa paēdām vakariņas kafejnīcā Oškrogs, pa ceļam jau pasūtot, ko gribēsim. Kad piebraucām, viss jau bija gatavs. Bērnus gan nācās pierunāt ēst, jo bērnu rotaļu laukums ar šūpolēm un mājiņu šķita aizraujošāks.
Ceļš līdz viesu mājai Loču sala nepilnas 3 stundas. Bijām tikuši līdz Aglonai, kad Jānis zvanīja. Viņi jau bija pie viesu mājas, bet logi esot tumši, durvis aizslēgtas, jāmeklē kāds telefona numurs, kur piezvanīt. Tas ātri tika noskaidrots. Kad otrā telefona galā atbildēja, bijām šokā. Namiņš neesot rezervēts! Kā? Edgars taču visu sarunāja, kā nav rezervēts? Galvā jau prātoju, kādā virzienā šajā nakts stundā (bija ~22.30) vispār vērts doties, kur šajos laukos varētu būt kāda viesnīca, kas vēl strādātu, kura varētu uzņemt baru ar cilvēkiem (4 pieaugušajiem, 5 bērniem)…
Turpiniet lasīt15.05.2021.
Pēc kempera apskates Bolderājā jautājām bērniem, vai viņi gribētu apskatīt cietoksni. Prieks, ka atbilde bija apstiprinoša. Jau kādu laiku Daugavgrīvas cietoksnis bija manā to do sarakstā.
Iepriekšējās dienas bija krietni siltākas, šodien gribējās kādu siltāku jaciņu uzvilkt. Mistiski laikapstākļi šajā Rīgas daļā – ne ta migla, ne dūmaka, sajūtas kā kalnos, mākoņos.
Atstājām mašīnu nelielā stāvvietā pie vārtiem, kuri tiek atslēgti katru sestdienu, svētdienu no 10.00 – 16.00.
Kamēr mēs lēnām gājām pa bruģēto ceļu, bērni jau aizdesojuši līdz cietokšņa vārtiem.
Brīžiem mēs netiekam līdzi bērniem, šie tik skrien uz priekšu, mums atkal gribas nedaudz uzkavēties kādā vietā, izpētīt vairāk. Taču citviet atkal mēs nevaram sagaidīt, kad beidzot varēsim beigt vērot koku lapas, gliemežus un iet tālāk.
09.05.2021.
Pēc svētdienas brokastīm domas raisījās par kopīgu radu ekskursiju Māmiņdienai par godu. Kaut kur netālu no Rīgas, bet kaut ko interesantu. Sākumā domājām par Iecavas dabas taku, bet internetā atradām informāciju, ka tā jau kādu laiku slēgta: Tā kā takas vietā koka laipu vairs nav, drošības apsvērumu dēļ pašvaldība aicina tur nestaigāt. Pēc neilgas prātošanas, vienojāmies doties uz Rundāles pils parku. Mēs tur nebijām bijuši ļoti, nu ļoti sen, mūsu bērni, šķiet, tur nebija bijuši vispār.
Kad bijām noparkojušies stāvvietā, Albertam uznāca kaut kāds niķis. Paņēmu viņu opā samīļot, biju kā vidutājs starp abiem brāļiem, jo abi kaut ko nespēja sadalīt savā starpā.
08.08.2021.
Modāmies ap 9, caur kempera lūku izlūkojām tuvāko apkārtni. Turpat pāri nelielam zālienam jūra, bet laiks šķita tik nemīlīgs, ka pat laukā negribējās kāpt. Paēdām brokastis un pēc iespējas ātrāk devāmies ceļā uz Latviju.
Latvian
Arabic
Chinese (Simplified)
Dutch
English
French
German
Italian
Portuguese
Russian
Spanish