Dobeles ceriņi.

11.05.2024.

Rīgā un Pierīgā ceriņi pilnos ziedos, gribējās kārtīgi izbaudīt šo smaržīgo laiku, tāpēc devāmies uz Dobeles ceriņiem. Tur gan izrādījās, ka bijām kādu nedēļu par agru, lielākā daļa ceriņu vēl pumpuros.

Nolikām mašīnu nelielajā stāvvietā pretējā ielas pusē. Ceriņu dārzā bijām gandrīz vienīgie, vien pāris cilvēki un vēlāk lietuviešu tūristu grupa. Laiks gan arī šķita ļoti vēss.

Pateicoties ievērojamajam vācu draudzes mācītājam, latviešu valodas, etnogrāfijas, folkloras un vēstures pētniekam Augustam Bīlenšteinam (1826-1907) Dobele ir kļuvusi par vienu no pirmajām vietām Latvijā, kur 19. gs. beigās aizsākās ceriņu stādīšana, kultivēšana un selekcionēšana. Viņš vācu mācītājmuižā izveidoja parku, kas bija ievērojams ar daudzām retām augu sugām, tajā skaitā, ceriņiem.

Turpiniet lasīt

Mini zoo Dobuļi.

20.04.2024.

Matīss sācis apgūt dambretes trikus pulciņā. Šajā dienā pirmo reizi piedalījās turnīrā Bauskā. Pie meistarības vēl jāpiestrādā, bet prieks par balviņu.

https://www.bauskaspratnieks.lv/2024/04/atrais-vimbu-sprints.html

Pēc turnīra, mājās braucot, iebraucām mini zoo Dobuļos.

Mini zoo Dobuļi darbojas jau kopš 1999. gada. Sētā ir iespējams iepazīties ar daudzveidīgu un interesantu savvaļas dzīvnieku, mājdzīvnieku un putnu kolekciju, arī tos pabarot ar šim nolūkam īpaši sagatavotu barību.

Šeit pārstāvētie dzīvnieki un putni iegādāti dažādos ārvalstu zoodārzos un privatajās kolekcijās. Starp savvaļas dzīvniekiem aplūkojami: makakas, alpakas, lamas, jenoti, murkšķi, bruņurupuči, degunlāči, dzeloņcūkas, un prērijas sunīši, bet savvaļas putnu sētās – emu, fazāni, pāvi, irbes, kakadu un baloži.

Turpiniet lasīt

Kipras mini ceļvedis

Kiprā pavadījāma 3 dienas 2023. gada decembrī. Turpinājumā vietas, ko mums izdevās izpētīt.

Pafosa

Promenāde

Gleznainā promenāde, kas stiepjas no viduslaiku pils līdz Kato Pafos ostai, ir atdzimusi pēc pamatīgiem atjaunošanas darbiem 2023. gadā. Šī 4,2 km garā promenāde ir žilbinošs papildinājums pilsētas ainavai. Tā lepojas ar 4 m platu gājēju celiņu, no kura paveras netraucēts skats uz jūru. Pa ceļam apmeklētāji var izpētīt dažādas atrakcijas, tostarp laukumus, atpūtas zonas un skatu punktus, kas sniedz ieskatu senās vietās un plašajā atklātajā jūrā.

Turpiniet lasīt

Maroka. Secinājumi un pārdomas.

Sagatavošanās, bagāža

  • Latvijas pilsoņi Marokā var ieceļot bez vīzas un uzturēties valstī uz laiku līdz 3 mēnešiem pusgada laikā.
  • Pasei jābūt derīgai vēl vismaz 6 mēnešus pēc plānotā brauciena beigām. 
  • Marokas oficiālā valūta ir dirhēmi. 1 EUR = ~10 MAD. Lielākoties norēķinājāmies skaidrā naudā, lielveikalā varēja maksāt ar karti.
Turpiniet lasīt

Diena #12 jeb ceļš mājup.

18.03.2024.

Pulksten 4.00 zvanīja modinātājs, šodien pamosties grūtāk, nekā vakar.

Bērni gulēja drēbēs, atlika pašiem saģērbties, uzvilkt lietus jakas un bijām gatavi doties.

Auto atstājām milzīgajā autostāvvietā, gandrīz turpat, kur bijām paņēmuši. Atslēgas varējām iemest Vip Cars kastītē.

Pulksten 5 bijām izgājuši visas kontroles un pārbaudes. Šoreiz manu un Edgara somu pārbaudīja uz narkotikām ar īpašajiem papīrīšiem.

2. terminālī nekā īsti nebija – viena kafejnīca un viens suvenīru veikals.

Lai gan šķita, ka ēst vēl galīgi negribās, kārdinošo pain au chocolate bulciņu smarža sakutināja vēderus. Kafejnīca pilna ar cilvēkiem, priecājāmies, ka mums izdevās apsēsties pie tukša galdiņa.

Sunenīru veikaliņā kādu laiku uzkavējāmies, apskatot piedāvājumu. Šeit Alberts izvēlējās sev suvenīru – magnētiņu. Nopirkām arī beļģu konfekšu kastīti. Varēja ņemt arī vēl kādu, ļoti garšīgas – mājās ātri vien viss tika likvidēts.

Turpiniet lasīt

Diena #11 jeb viena diena Gentē.

17.03.2024.

Pulksten 2 zvanīja modinātājs. Salikām pēdējās mantas somās un devāmies lejā, lai brauktu uz lidostu. Bookingā bijām rezervējuši taksi uz 2.20. Šajā ceļojumā šo izmantojām otro reizi, ļoti laba pieredze un sakarīgā cenā.

Ieejot lidostā, somām jāiziet cauri skenerim. Agadiras lidostai savi noteikumi – iekāpšanas kartēm obligāti jābūt izprintētām. Lai arī mums bija papīra iekāpšanas kartes, mūs tālāk nelaida, tāpat jāiet pie iečekošanās galdiņa. Tur uzspieda zīmogu. Pie blakus galdiņa vienam vīrietim soma bija jādabū izmēru pārbaudes kastē. Labi, ka mūsu somas nevienam neradīja aizdomas, apmēram jau arī iekļāvās izmēros.

Pirms iešanas uz drošības kontroli pārbaudīja zīmogus uz iekāpšanas kartēm, tālāk vēl viena tāda pati pārbaude. Te tiešām neviens svešais nevar tikt iekšā.

Turpiniet lasīt

Diena #10 jeb ceļojuma karstākā diena.

16.03.2024.

Puiši ļāva man pagulēt mazliet ilgāk. Ap 8 gājām brokastīs.

No rīta sarunāts, ka Edgars nodos mašīnu. Kādu laiku pagaidījis, mēģināja sazināties ar nomnieku. Izrādījās, ka viņš vēl saldi gulēja. Atslēgas atdeva blakus kantorī. Mēs tikmēr nodevāmies slinkošanai ekrānos – televizorā un telefonos.

Mūsu numuriņš 4. stāvā, Alberts katru dienu kāpa lejā un augšā pa kāpnēm, jo vajagot treniņu (ceļojuma laikā iznāca izlaist futbola treniņus). Ik pa reizei kāds no mums pievienojās viņam.

Šī pēdējā diena Agadirā un Marokā. Šī arī pirmā diena, kad uznāca karstums līdz pat +30’C. Diži plāni mums nebija – okeāns, baseins, bet pirms tam – uzbraukt augšā uz pili, ko var redzēt no gandrīz jebkuras vietas. Līdz gaisa trošu tramvaja stacijai pāris minūšu gājiens.

Iepriekšējā vakarā mēģinājām augšā uzbraukt ar mašīnu (uz saulrietu), bet vienīgajam ceļam priekšā ķieģelis. Neriskējām to pārkāpt, lai gan redzējām gana daudzus, kas tāpat brauca.

Dania Land gaisa trošu tramvajs ir tāds pirmais Marokā. Brauciens 1756 m garumā, kursē 29 kabīnes, dažas no tām VIP.

Plānojas, ka kalna galā būs akvaparks, restorāni un izklaides. Šobrīd vienīgā izklaide ir šis gaisa trošu tramvajs.

Lai tiktu kabīnītē, vajadzēja kādu laiciņu pagaidīt, jo pirms mums bija lielāka kompānija. Braucām kopā ar pavecāku tūristu pāri.

Turpiniet lasīt

Diena #9 jeb starp tirgoņiem un krokodiliem.

15.03.2024.

Vispirms aizbraucām līdz pastam, Edgars iegāja nopirkt pastmarkas. Nākamais mērķis – tirgus, ko bērni nespēja vien sagaidīt. Praktiski visur Marokā, kur bijām norēķināšanās tikai skaidrā naudā. Vienīgi lielveikalā varējām samaksāt ar karti.

Marokas dirhami.

Piebraucām pie vienas no El Had tirgus ieejām, kur neliels bezmaksas stāvlaukums. Lai gan darba laiks ir no 6 līdz 20.30, pirms pulksten 10 pavisam nedaudz cilvēku, tirgotāji tikai sāka izlikt savas preces.

Souk El Had tiek uzskatīts par Āfrikas lielāko pilsētu tirgu. Tas aizņem vairāk nekā 13 ha, ar vairāk nekā 6000 stendu. No tālienes tas izskatās pēc cietokšņa ar 6 m augstām sienām. Tajā var iekļūt pa 13 vārtiem.

Souk El Had tulkojumā nozīmē svētdienas tirgus, pieminot iknedēļas tirgu, kas notika Agadiras vecajā Talborjtas rajonā. Souk El Had tika izveidots netālu no industriālās zonas -Amsernatas apgabalā pēc 1960. gada zemestrīces. Souk uzplauka un laika gaitā pamatīgi paplašinājās.

Turpiniet lasīt

Diena #8 jeb kā izdzīvot ramadānā?

14.03.2024.

Brokastis iekļautas cenā – zviedru galds, varēja ņemt, ko vien gribējās. Gandrīz viss veģetārs, iespējams tikt pie svaigi ceptas olas un tikko ceptām tradicionālajām maizītēm. Uz tām gan parasti jāpagaida rindā. Kafija pē, bet iespējams tikt pie svaigi spiestas apelsīnu sulas, kas bija ņamm. Vēl iespējams dzert gurķu sulu, kas ļoti salda.

Edgars iepriekšējā vakarā bija sarunājis nomas auto uz pulksten 9.00. Nomas maksa par 2 dienām – 500 MAD jeb ~46 EUR. Auto sarunāt šķita ļoti viegli. Patiesībā, pēc storiju publicēšanas, man vietējie atsūtīja ziņu, kurā izteica kamieļu izbrauciena piedāvājumu.

Protams, ka nomnieks kavēja. Kamēr Edgars gaidīja, mēs ar bērniem mēģinājām spēlēt galda tenisu.

Pirms braukšanas pa apskates objektiem, vispirms uzpildījām degvielu un iebraucām lielveikalā. Sapirkāmies augļus, ūdeni, limonādes un nazi, ar ko sagriezt meloni.

Makaronu un rīsu kalni – ber un sver, cik vajag.
Turpiniet lasīt

Diena #7 jeb garš ceļš no kalniem līdz okeānam.

13.03.2024.

Nakts vidū palika karsti zem vilnas segām. Modāmies pirms modinātāja pirms 7. Es dušā izmazgāt matus, viss atkal jāsakrāmē pa somām. Pa pāris dienām esam apauguši ar lietām, tā vismaz šķita, kad nebija jāvelk biezākās drēbes.

Brokastis pulksten 8, sēdējām tajās pašās vietās, kur vakar vakariņās. Brokastīs vārītas olas, maize, pankūciņas, jogurti, siers, medus, smēriņš, kas sastāvēja no mandelēm, argāna eļļas un medus, banāni. Dzeramie arī plašā klāstā – svaigi spiesta apelsīnu sula, tēja, kafija, kakao.

Viesu namā strādāja ļoti draudzīgi, neuzbāzīgi jauni vīrieši, bija ļoti patīkami palikt šajā viesu namā.

Rīta kāpiens kalnā līdz mašīnai. Mazliet pēc 9 izbraucām. Braucot lejā pa šaurajām Imlil ielām, nācās samainīties ar pretī braucošo mašīnu. Bija ļoti šaura vieta, otrā mašīnā brauca satraukusies sieviete. Vietējais vīrietis apstājās ceļa malā, lai mums palīdzētu samainīties – būtībā, sievietei vajadzēja pabraukt tuvāk savai malai, mēs tad tikām garām veiksmīgi.

Turpiniet lasīt