Vīna un termālo baseinu zemē Ungārijā. Diena #11 jeb diena pie Balatona.

Publicēts autors:
Atbildēt

16.07.2024.

Naktī bija grūti gulēt, jo tik karsti, ka pamodos no tā, ka viss ķermenis slapjš no sviedriem. Edgars gulēja augšējā gultā, Alberts lejā, jo Matīss spārdoties.

Pēc brokastīm Edgars ar Matīsu aizgāja uz reģistratūru pajautāt par brīvajiem laukumiem uz vēl 2 naktīm. Šī vietiņa bija brīva tikai uz šo vienu nakti, turpmāk jau rezervēta. Abi atgriezās ar labām ziņām – nākamajā rindā, vieta 6-4 būs mūsu.

Šo dienu nolēmām veltīt atpūtai pie ezera, nekur nebraucot. Plānojot ceļojumu, bija doma, ka varbūt varētu aizbraukt līdz Horvātijai, lai tur padzīvotos pie jūras. Tomēr sapratām, ka tas pārāk tālu un laika tik maz, labāk koncentrēties uz vietu, kur esam.

Vispirms nopeldējāmies, tad puiši gatavi izbraukt ar laivu. To viņi jau bija piepūtuši pie kempera, nu tikai jāiestumj ezerā. Tādām aktivitātēm paredzēta īpaša, lēzena ieeja ezerā. Pārējās pludmales krasts nobetonēts, iekāpšana pa kāpnēm. Tā kā laivas ietilpība – 2 personas, vispirms Edgars izvizināja Matīsu, pēc tam Albertu. Es tikmēr izklaidēju nebraucēju ar ūdenī negrimstošās bumbiņas mētāšanu.

Turpiniet lasīt →

Vīna un termālo baseinu zemē Ungārijā. Diena #10 jeb no peldošā ciemata līdz Ungārijas jūrai.

Publicēts autors:
Atbildēt

15.07.2024.

Pulksten 6 skanēja modinātājs, bet to veiksmīgi atslēdzu. Pamodos, kad Edgars ar Matīsu šiverējās pa kemperi – pielīmēja spoguli virs sānu durvīm, tagad katru reizi izkāpjot, varēs sev uzsmaidīt; virs augšējās gultas bija atlīmējies mīkstais pārklājums pie jumta, to abi pielīmēja.

Līdz peldošajam ciematam pāris soļu gājiens. Laukā pilnīgi neviena cilvēka, tikai vienā brīdī kāds suns atnāca pārbaudīt situāciju. Niedrēs peldēja pīle ar saviem mazuļiem.

Bokodi peldošais ciemata (Bokodi horgászstégek) mājiņas, kas patiesībā ir makšķernieku kotedžas, uzceltas uz pāļiem mākslīgi izveidotajā Bokodi ezerā. Uz ~2000 mājiņām var tikt pa koka laipām, vairākas no tām sazarojas. Mājiņas izmanto makšķernieki un kā atpūtas namiņus.

Straujā industrializācija izraisīja ogļraktuvju celtniecību un darbību šajā apgabalā. Altal upe (Donavas pieteka) tika aizsprostota, lai izveidotu dzesēšanas dīķi Oroszlányi elektroenerģijas uzņēmumam. 1960. gada rudenī dambis tika pabeigts un tuvējā pļava starp abiem ciemiem sāka piepildīties ar ūdeni. Bokodi ezers tika pabeigts 1961. gadā un kalpoja diviem mērķiem: iesūknēt vēsu ūdeni Vertesi ogļu spēkstacijā un kalpot kā izejas punkts tagad siltajam ūdenim no ogļu stacijas katliem.

Turpiniet lasīt →

Vīna un termālo baseinu zemē Ungārijā. Diena #9 jeb Budapeštas krikumi.

Publicēts autors:
Atbildēt

14.07.2024.

Naktī Matīss sāka raudāt, vispirms viņš iespēra Albertam, tad dabūja to pašu no brāļa. Aizsūtīju Albertu gulēt pie tēta, bet Matīss turpināja raudāt. -Vai gribi, lai paguļu blakus? -Nē! -Vai gribi gulēt viens? -Nē! Beigās piedabūju viņu aiziet uz podiņu, tad ļāva pagulēt blakus ar vienu nosacījumu – jāpamasē muguriņa. Jau laidos miegā, kad izdzirdēju jautājumu: Kāpēc vairs nemasē?

It kā liku modinātāju uz 6, bet tas neskanēja – nebija ieķeksēta svētdiena. Viamaz daudz maz izgulējāmies. Ātri paēdām musli un braucām. Kad gribējām izbraukt, stāvvietā sāka pulcēties nindzjas melnos tērpos ar kokiem rokās. Laikam kaut kāds treniņš.

Plāns bija ierasties termālajos baseinos Budapeštā pēc iespējas agrāk, lai būtu mazāk cilvēku. Pirms 9 iebraucām Ungārijas galvaspilsētā. Budapešta ir vienīgā kūrorta galvaspilsēta Eiropā: šeit ir 27 minerālūdens avotu baseini.

Lai gan Budapeštā ir vairāki burvīgi termālie baseini, šai reizei izvēlējāmies Sečeņi baseinus. Ielas pretējā pusē viena vienīga vieta stāvvietā, tieši, kā mums rezervēta!

Biļetes (brīvdienās 13 000 HUF jeb ~30 EUR/pers.) jāpērk pašiem speciālos automātos, bērniem nekādu atlaižu nav, lai gan viņi drīkst izmantot tikai āra baseinus. Iekšā ieteicams tikai no 14 gadu vecuma. Kad biļetes nopirktas, jāiet pie darbiniecēm, kas stāv aiz augstas letes, lai katram izsniegtu aproces.

Turpiniet lasīt →

Vīna un termālo baseinu zemē Ungārijā. Diena #8 jeb Sisī mīļākā pils un skaistākais ciemats Ungārijā.

Publicēts autors:
Atbildēt

13.07.2024.

No rīta bērni ar nepacietību gāja lūkoties, kur bijām palikuši. Naktī izgāju ārā, sabijos no bākugunīm, domāju, ka policija brauc dzīt mūs prom, bet tā bija tikai ātrā palīdzība.

Brokastis paēdām pie galda parciņā. Jāpierunā bērni doties tālāk, Matīsam bija svarīgi darbi smilšu kastē.

Pirms lielajiem dienas plāniem Tesco veikals. Varbūt šķiet, kāpēc tik bieži jāiepērkas? Ledusskapī kaut kādi produkti stāv labi, bet katru dienu gribas augļus, dārzeņus, tie ļoti ātri sabojājas. Bijām nopirkuši plūmes, pēc dienas jau sapuvušas. Gan ārā, gan kemperī šausmīgs karstums, produktiem līdz ar to krietni īsāks uzglabāšanas termiņš.

Gandrīz uz darba laika sākumu ieradāmies pie Godollo pils, kas esot bijusi slavenās ķeizarienes Sisī mīļākā pils. Kārtējo reizi izmantojām Easypark aplikāciju, lai norēķinātos par stāvvietu.

Godollo pils celtniecība sākās ap 1733. gadu. Pils ir dubultā U veida formā, to ieskauj milzīgs parks. 18. gs. ēka tika vairākkārt paplašināta un pārbūvēta; tā pašreizējā forma veidojās Grasalkoviču ģimenes 3. paaudzes laikā. Līdz tam laikam ēkai bija 8 spārni, un tajā bez dzīvojamās daļas atradās baznīca, teātris, jāšanas zāle, siltumnīca, ziedu siltumnīca un oranžērija.

Turpiniet lasīt →

Vīna un termālo baseinu zemē Ungārijā. Diena #7 jeb austrumnieciskā varoņu pilsēta Egera.

Publicēts autors:
Atbildēt

12.07.2024.

Modāmies pirms 8, lēnā garā brokastojām. Sapratām, ka uz pannas cept siermaizes nav laba doma, nekas īpaši garšīgs tādā veidā nesanāca.

Šīs dienas plānā – Egera – pilsēta, kuru vairākkārt skāris turku iebrukums; tas atstājis austrumnieciskus vaibstus pilsētas sejā.

Turpiniet lasīt →

Vīna un termālo baseinu zemē Ungārijā. Diena #6 jeb ciemos pie ungāru kovbojiem.

Publicēts autors:
Atbildēt

11.07.2024.

Pa nakti palikām starp kaut kādiem dīķiem, naktī pilnas debesis zvaigžņu.

Mazliet pēc 8 izbraucām, jau bija +27’C. Turpmākajās dienās sola ekstrēmu karstumu līdz +37’C. Bērni spēlējās ar vakar iegūtajām futbola kartītēm. Ceļa malās aug daudz akāciju un Japānas pagodas koku, lauki pilni ar koši dzeltenām saulespuķēm. Ik pa laiciņam vērojām, kā virs lauka lidinājās kāds vanags vai ērglis. Vienviet trīs vanagi bija sasēdušies uz sētas mietiem un mierīgi vēroja apkārtni.

Turpiniet lasīt →

Vīna un termālo baseinu zemē Ungārijā. Diena #5 jeb sākam ar svarīgāko – vīnu un baseiniem.

Publicēts autors:
Atbildēt

10.07.2024.

Šodien gribējām izbraukt agrāk no rīta, lai vismaz kādu brīdi izbaudītu vēsāku braucienu. Es piecēlos ap 5.30, lai paspētu izmazgāt matus dušā. Poļu dāmām, ienākot dušas telpā, pirmais jautājums, vai ir karstais ūdens. Šo jautājumu poļu valodā sapratu, bet nezināju kā atbildēt.

Puišiem grūtāk piecelties. Kamēr izdarījām visu rīta rutīnu un iztukšojām, piepildījām kempera slapjos krājumus (kas zina, kad atkal būs tāda iespēja), bija jau 7.

Pie izbraukšanas var samaksāt ar karti aparātā. No kempinga izbraucām 7.30. Izrādījās, ka līdz pirmajam apskates objektam Ungārijā jābrauc ~5 stundas. Lai ātrāka pārvietošanās, nopirkām Slovākijas vinjeti. Slovākijā iebraucām ap 11. Man tik karsti, ka visu laiku vilka uz miegu, nespēju acis noturēt vaļā, iekšā kemperī rādīja gandrīz +40′. Labi, ka šoferim nebija tādu problēmu.

Slovākijā iebraucām DUS uz kārtējo wc+saldējuma pauzi. Bērni izprasīja hotdogus, beigās arī mēs apēdām pa hotdogam. Varēja teikt, ka pusdienas paēstas.

Turpiniet lasīt →

Ceļā uz Ungāriju. Diena #4 jeb visa diena atrakcijās.

Publicēts autors:
Atbildēt

09.07.2024.

10 minūtes pirms atvēršanas bijām pie atrakciju parka ieejas. Šis bija objekts, ko bērni visvairāk gaidīja. Iespējams, tieši tā dēļ devāmies ceļojumā uz dienvidiem, nevis ziemeļiem.

Domājām sākt ar tālāko atrakciju galu, īpaši, redzot, cik garas rindas veidojās jau pie pirmajām atrakcijām. Jau kādu laiku runājām par Formulu, kurā bija braukuši tikai Edgars un Alberts – mums tak visiem kopā jāizbrauc! Te, paskatoties uz sarkanajiem kalniņiem no apakšas, dūša saskrēja papēžos. Es ar Matīsu paliku maliņā sēžot, drosminieki ātri izbrauca, kamēr vēl nebija traki garas rindas sastājušās.

Turpiniet lasīt →

Ceļā uz Ungāriju. Diena #3 jeb laime būt ceļā!

Publicēts autors:
Atbildēt

08.07.2024.

Brokastīs atlikusī maize. Gaidījām kādu informāciju no servisa, vakar vakarā rakstīja, ka no rīta sazināsies par detaļu. Mums nekas cits neatlika, kā mierīgi gaidīt. Spēlējām spēles, ēdām čipsus un cepumus.

Ap 12.30 ieradās divi jauni čaļi no servisa, kuri prata runāt angļu valodā! Uzvilkuši melnus vienreizējos cimdus, ātri nomainīja bojāto detaļu. Mums esot ļoti paveicies, ka varēja to dabūt – tā lietota atrast 30 km no šejienes, vienīgā Polijā. Lai nu kā, mēs bijām laimīgi atkal būt ceļā.

Čorzovas pilsētā uzpildījām degvielu un nomazgājām kemperi. Lūku bijām aizmirsuši aiztaisīt, kamēr aizvēru, pati biju slapja. Putas pa vīlēm nāca iekšā. Ko var gribēt, kemperim jau 30 gadi! Bet daudzējādā ziņā tas mums šķiet labāks par jaunajiem, milzīgajiem kepmeriem.

Turpiniet lasīt →

Ceļā uz Ungāriju. Diena #2 jeb esi laimīgs un tehniskas ķibeles

Publicēts autors:
Atbildēt

07.07.2024.

Visi jau augšā, es pamodos pēdējā. Pa nakti Matīss traki spārdījās, piecēlos paskatīties – Alberts gandrīz pa galvu dabūja ar brāļa pēdu. Aicināju viņu gulēt apakšējā stāvā pie mums.

Rīta apgaita pa tuvāko apkārtni – Maršala Edward Rydz-Śmigły parks izrādījās milzīgs, no stāvlaukuma nemaz tā nešķita.

Turpiniet lasīt →