Kopējās izmaksas: 1662,66 EUR jeb 103,92 EUR dienā. Ceļojām četratā – 2 pieaugušie un 2 bērni (3 un 5 gadus veci). Tā kā ceļojām ar kemperbusiņu, skaidrs, ka lielākās izmaksas ir tieši par transportu. Otra lielākā pozīcija – pārtika.
Brist pa brikšņiem, cauri dubļiem, dziļiem sniegiem, šķērsot upes pāri nokritušiem kokiem, lai atrastu oranžus putnu būrus. Kas tur var būt interesants? Tomēr tieši tas nepieradinātais, Latvijas savvaļa, skaidrs mērķis un sacensība (vairāk ar sevi) aizrāva.
2021. gada pirmajās dienās piedāvāju Edgaram, kā būtu, ja mēs pieteiktos Postnos Latvijas izaicinājumam 2021. Lai gan ir forši pastaigāties kopā ar bērniem, gribējās ātrāku tempu un garākas distances. Mēs bijām uz viena viļņa un jau nākamajā dienā gājām pirmo posmu.
Pusgada laikā nogājām 351,55 km, ko veicām 90 h 35 min.
Turpiniet lasīt29.08.2021.
Mums bija uzdāvināta Lieliska dāvana dāvanu karte, šajā nedēļas nogalē gribējām to izmantot. Sākumā bijām izvēlējušies makšķerēšanas piedzīvojumu ģimenei, bet tā kā tas vairs nebija pieejams, izvēlējāmies citu izklaidi – kamieļu parks Rakši zoo apmeklējumu.
Par šo vietu dzirdētas daudzas, ļoti labas atsauksmes, bet mums līdz šim kaut kā nebija sanācis te atbraukt. Te darāmā pietiek visai dienai, īpaši ar bērniem, kamēr visu lēnā garā apskata, izmēģina un izbauda.
Rakši brīvdabas zoo var redzēt vairāk kā 100 dzīvniekus – kamieļus, lamas, alpakas, Valē melnkakla kazas, Puatū ēzeļus un trusīšu ģimenes. Pastaiga pa brīvdabas zoo svaigā gaisā 7 ha plašā teritorijā un dzīvnieku barošana.
Pie ieejas dabūjām zoo karti, to aplūkojot, šķita, ka nav tak nemaz tik daudz to dzīvnieku, droši vien ilgi te nebūsim. Tomēr tā bija maldīga doma, jo darāmā pietika pus dienai.
Sākām savu apgaitu ar tuvākajiem dzīvniekiem – kamieļiem. Viņiem vairākas speciālas barošanas vietas, bet var, protams, dot arī plaukstā. Gribot nobildēties ar vienu no skaistuļiem, šķita, ka pielīdu par tuvu, viņš (vai viņa? To nepārbaudīju.) izrādīja neapmierinātību. Ātri atlecu malā, ar to arī pietika, visi mierīgi un priecīgi.
04.07.2021.
Šajā rītā modāmies vēlāk, ap 9.30. Telefonam zonas nebija, brīžiem pulksteņa zona pārleca stundu atpakaļ. Ideāla vieta atslēgties no visa un visiem!
Brokastīs tortiljas, tās ātri uztaisīt un visiem garšoja. Turpinājumā, protams, jūra. Šorīt pludmalē ieradāmies otrie, kāds pārītis ieradās jau agrāk. Pa nakti krastā saskalotas jūras zāles, atradām šauru ieeju jūrā, kur tās nebija. Matīsam gan laikam patika maigā sajūta, skrienot pa tām. Ūdens šodien šķita vēsāks, kā iepriekšējā dienā.
02.07.2021.
Mums atkal ir kemperis, drīzāk kemperbusiņš. Pēdējā laikā katru brīvo brīdi pavadījām, lai to savestu labākā, skaistākā kārtībā. Šīs brīvdienas izmantojām, lai to izmēģinātu, apdzīvotu, saprastu, kas vēl vajadzīgs, kā labāk…
Tā kā laiks brīvdienās atkal solījās būs tveicīgs, sapratām, ka jābrauc pie jūras. Izmantojot park4night aplikāciju, atradām burvīgu vietu netālu no jūras. Ar cerību, ka tik tālu no Rīgas jau nu toč nebūs daudz atpūtnieku, piektdienas vakarā devāmies Latvijas Rietumkrasta virzienā.
Pirms braukšanas Edgars vēl ieskrēja veikalā pēc dzeramā ūdens un šašlika. Visiem jau sen gribējās ēst, jo vakariņas mājās nebijām sagatavojuši. Liela daļa kafejnīcu pa ceļam slēdzas jau 20.00, tāpēc tas bija jāizdara vēl Rīgā. Tieši pa ceļam Zaļais dārzs pie Ulmaņa gatves. Ieņēmām brīvu galdiņu, bērni uzreiz aizskrēja uz nelielo rotaļu laukumu. Alberts uzšūpojās augstāk un šķita, ka visa šūpoļu uzparikte tūlīt, tūlīt sagāzīsies. Vēl bija arī batuts, neliels, tāpēc lūdzām, lai bērni tajā lēkā pa vienam. Sākumā viņi tā arī darīja…
20.06.2021.
Pirmssvētku nedēļā vienīgā brīvdiena – svētdiena. To nekādā gadījumā nedrīkstēja nobumbulēt. Darba dienas vakarā ar pēdējiem saules stariem startējām no Baložiem.
Google maps biju atradusi skaistu atpūtas vietu netālu no jūras. Piebraucot tur nakts melnumā, ceļš pieveda līdz kādai mājai. It kā bija tāds kā stāvlaukums, no tā ceļš turpinājās. Edgars izkāpa izlūkos, jūra netālu, telti tur varētu uzcelt. Sēžot mašīnā, pie tās pienāca liels, melns suns. Viss skaidrs, braucam tālāk!
Turpiniet lasīt06.06.2021.
Jau pirms kāda laika ieliku vēlmju sarakstā Doles salas mini zoo Zoo rezidence, līdz siltā svētdienas dienā radās izdevība tur aizbraukt. Atsauksmes lasītas tikai labākās, turklāt tik tuvu – 2 lieliski iemesli.
Zoo rezidence izveidota 2015. gadā, mājas lapā viņi sevi pozicionē kā jaunās paaudzes zoo un atpūtas kompleksu. Zoodārza 9 ha lielajā kompleksā apskatāmas vairāk nekā 50 dzīvnieku un putnu sugas.
Vairākos aplokos ganījās dažādas aitas. Tā kā bijām ieradušies gana agri, dzīvnieki vēl labprāt ēda mūsu doto barību, ko iepriekš nopirkām kasē. Kamēr tikām līdz tālākajām aitām otrā mini zoo galā, barība jau bija beigusies. Aitas gan mīļu prātu grauza arī zāli, ko Matīss cītīgi plēsa pļavā un sīkās pieneņu lapas, ko gādīgi pienesa Alberts. Tas gan bija tikai līdz mirklim, kad aitas ieraudzīja citus apmeklētājus, kuri tuvojās ar pilnām barības glāzēm.
30.05.2021.
Gandrīz precīzi noteiktajā laikā ieradāmies uz brokastīm. Jauna meitene mums ierādīja galdiņu atsevišķā telpā. Apsēdāmies un sākām ēst to, kas uz galda bija. Gaidījām, kad pie mums kāds pienāks, kaut kā šķita pārāk maz ēdamā uz galda, lai tas būtu viss. Un kur tad kafija un dzērieni? Pēc krietna laika, kad nevienu nevarējām sagaidīt, Edgars tomēr aizgāja pajautāt, kas un kā.
Sapratām, ka meitene tikko kā sākusi strādāt, tāpēc mēs tikām veiksmīgi aizmirsti. Cits viesmīlis mūs laipni un ātri apkalpoja. Beigu beigās visi bijām paēduši un laimīgi.
29.05.2021.
Maijs ir mūsu ģimenes dzimšanas mēnesis. Lai atzīmētu 15 gadu kopā būšanu un 6. kāzu gadadienu, jādodas mini ceļojumā. Kā gan vēl labāk šo visu nosvinēt? Rezervējām dzīvoklīti Zeit apartment hotel, apskates objektus ieplānojot ap to.
Paēdām laiskas sestdienas brokastis, lēnām sataisījāmies un braucām. Ap 12 bijām Līgatnē. Tur pirmssvētku noskaņa, tūrisma info centrā uzzinājām, ka šajā dienā tādi kā pilsētas svētki, vakarā būšot koncerts, drīz kaut kādas aktivitātes arī bērniem.
21.05.2021.
Kad Džeina un Jānis piedāvāja tikties uz nedēļas nogali, mēs ar prieku uzreiz piekritām. Pāris dienu diskusijas par labāko, ērtāko tikšanās vietu (viesu māju). Edgars tika izvirzīts par kaulēšanās un rezervēšanas līderi, kurš uzdevumu veica lieliski. Tā šķita līdz brīdim, kad ieradāmies uz vietas.
Dzimtie jau bija izbraukuši, mēs tikai vēl taisījāmies pēc visu darbu beigšanas. Lai brīvdienas būtu garākas, izlēmām tikties jau piektdienas vakarā.
Pirms garā ceļa paēdām vakariņas kafejnīcā Oškrogs, pa ceļam jau pasūtot, ko gribēsim. Kad piebraucām, viss jau bija gatavs. Bērnus gan nācās pierunāt ēst, jo bērnu rotaļu laukums ar šūpolēm un mājiņu šķita aizraujošāks.
Ceļš līdz viesu mājai Loču sala nepilnas 3 stundas. Bijām tikuši līdz Aglonai, kad Jānis zvanīja. Viņi jau bija pie viesu mājas, bet logi esot tumši, durvis aizslēgtas, jāmeklē kāds telefona numurs, kur piezvanīt. Tas ātri tika noskaidrots. Kad otrā telefona galā atbildēja, bijām šokā. Namiņš neesot rezervēts! Kā? Edgars taču visu sarunāja, kā nav rezervēts? Galvā jau prātoju, kādā virzienā šajā nakts stundā (bija ~22.30) vispār vērts doties, kur šajos laukos varētu būt kāda viesnīca, kas vēl strādātu, kura varētu uzņemt baru ar cilvēkiem (4 pieaugušajiem, 5 bērniem)…
Turpiniet lasīt
Latvian
Arabic
Chinese (Simplified)
Dutch
English
French
German
Italian
Portuguese
Russian
Spanish