26.09.2020.
Apciemojām Veriņu un apmeklējām kapus Limbažos. Bērniem patika paspēlēties ar tēta un tantes bērnības rotaļlietām, pabarot papagaili, kurš no svešu rokām parasti nemaz tā neēd..
Augstrozes pilskalns. Zilaiskalns.
Reply
Dzīvo sapņu dārzs. Saulrieta taka.
05.09.2020.
Jau sen gribējām tur aizbraukt, nu to izdarījām. Vasarās pašā Ādažu centrā darbojas Sapņu dārzs.
No Sapņu dārza facebook lapas: Pirmo reizi Ādažu vēsturē ar domes atļauju pašā centrā – Līgo parkā, tiek ierīkots šāda veida tematiskais dārzs. Dārza apjoms ir 800 m2, tajā ir pārsteigumu, izklaižu un izzināšanas brīvdabas valstības.
Jordānija 02.-15.02.2020. Izmaksas.
Nepilnas 2 nedēļas 2020.gada februārī pavadījām Jordānijā. Šīs ir izmaksas uz 4 pieaugušajiem un 2 bērniem (2 un 4 gadus veciem). Šis bija ceļojums, kad pašikojām, īpaši naktsmītņu izvēlē. Izvēloties vienkāršākas naktsmītnes, arī braucot ar 2 vieglajām automašīnām, nevis vienu busiņu, rūpīgāk izvēloties, kur un ko ēst, varētu krietni ietaupīt.
Kopējie ceļojuma izdevumi: 4623.25 EUR
Mazirbe. Košrags. Pēterezera dabas taka. Dundaga.
28.08.2020.
Vēlā vakarā pēc darbiem un bērnudārziem, pēc mantu sakrāmēšanas un sataisīšanās, pēc viena burgerīša Hesītī, izbraucām. Brīvdienu mērķis – Ziemeļkurzemes ciems Košrags, viesu māja Pītagi, kur pa vasaru strādāja Ilze. Braucām gan ciemos pie viņas, gan citus draugus satikt. It kā ikdienā dzīvojam tuvāk, kā līdz Košragam, bet jābrauc gandrīz 200 km, lai satiktos.
29.08.2020.
Nesteidzīgas brokastis lielākajā Pītagu mājā. Daļai draugu radās nepārvarami iemesli, kādēļ nevarēja atbraukt, tādēļ mēs tāds pavisam neliels bariņš izbaudījām mājas plašumu. Pirmā stāvā viesistaba ar kamīnu un milzīgu logu. Otrajā stāvā guļamistabas un neliela virtuvīte.
Salacgrīva. Veczemju klintis. AB parks.
22.08.2020.
Visi izgulējušies, māja iztīrīta, pusdienas paēstas. Ko nu? Braucam? Braucam! Tikai, kur? Pēc dažādu variantu apspriešanas, nolēmām par labu Vidzemes ziemeļiem.
Mūsu bērni ir pieraduši gulēt mašīnās (patiesībā labāk, nekā mājās), šis brauciens ideāli iekrita diendusas laikā.
Kamēr aizbraucām līdz Salacgrīvai, pamalēs jau sāka vilkties tumšāki mākoņi. Nolikām mašīnu Meldru ielā, nelielā stāvlaukumā un tālāk kājām.
Polija+Slovākija 2020. Diena #12 un #13. Ceļš cauri Polijai un Lietuvai.
06.08.2020.
Willa nad Biala naktsmītnes cenā ietilpa arī brokastis. Mēs ar bērniem sēdāmies mašīnā, bet Edgaram misija dabūt brokastis līdzņemšanai. Tās viņš salika mūsu trauciņos.
Visu ceļojuma laiku sekojām līdzi Covid19 situācijai Polijā un Slovākijā. Pēdējās dienās Polijā krietni palielinājies saslimušo skaits, stresaino noskaņojumu varēja manīt visur. Strauji pieaugošā statistika uzvilka vietējos, to ļoti varēja sajust. Ņemot vērā kovida situāciju un Alberta pašsajūtu, nolēmām braukt uz Latviju ātrāk kā plānots.
Pēc kādas stundas brauciena vajadzēja uzpildīt degvielu. Iebraucām vienā, tad citā DUS, bet problēma bija ar mūsu gāzes tvertni. Labi, ka ir alternatīva, piepildījām pilnu benzīna bāku.
Polija+Slovākija 2020. Diena #11.Tatri. Kāpiens lejup.
05.08.2020.
Nakts bija gara, miegs saraustīts. Albertam sacēlusies temperatūra, teica, ka sāp kakls. Mums šajā dienā bija paredzēts pāriet uz citu kalnu namiņu – Teryho chata. Ātri pieņēmām lēmumu vienkārši kāpt lejā, jo ar slimu bērnu kalnos palikt galīgi nebūtu prāta doma.
Paēdām cenā iekļautās brokastis un nedaudz pēc 8 izgājām. Vēl pēdējie foto pie fantastiski gleznainā ezera.
Polija+Slovākija 2020. Diena #10. Tatri – Zaļais ezers.
04.08.2020.
Modinātājs, kuru galīgi negribējās dzirdēt, bet tad atcerējāmies, ka mums šodien piedzīvojums. Visi ātri augšā, fiksas brokastis un pirms 8 mašīnā iekšā. Padsmit minūtes brauciena līdz Tatranska Lomnica pilsētiņai. Nolikām mašīnu bezmaksas stāvlaukumā blakus pacēlājiem un atvadījāmies no tās uz vismaz divām dienām.
Kamēr braucām lietus viegli smidzināja, bet, kad sākām iet, lietus tikai pastiprinājās. Vienā brīdī sāka gāzt kā no spaiņiem, paslēpāmies zem jumtiņa pie banīcas durvīm. Veroties dabas dušā, apsvēru domu nekur nedoties. Visu laiku domāju, kā lai pasaka Edgaram, ka varbūt labāk palikt lejā, nevis kāpt nezināmajā kalnos, lietū. Arī gaisa temperatūra, salīdzinot ar iepriekšējām dienām, nebija iepriecinoša, knapi +15’C.
Polija+Slovākija 2020. Diena #9. Oravskej dediny brīvdabas muzejs.
03.08.2020.
Naktsmītnes cenā bija iekļautas brokastis. Zviedru galda stila brokastis mūs gaidīja ēkas pirmajā stāvā. Staigājot pa telpu, liekot uz šķīvja ēdienu, obligāta prasība – cimdi un sejas maska. Bērni pirmo ieraudzīja rotaļu stūrīti, ātri mēģinājām viņus no turienes izvilināt. Abi puikas sāka krekšķināties, uz mums jau šķībi skatījās. Mēģinājām pēc iespējas ātrāk paēst un iet prom no ēdamistabas.
Polija+Slovākija 2020. Diena #8. Zakopane. Čočolova. Goracy potok termālie baseini.
02.08.2020.
Goscina u Maryny nākamās naktis pilnībā rezervēta, tāpēc meklējām cits naktsmājas. Gribējām apskatīt Čočolovu, tāpēc netālu no tās atradām viesnīcas numuriņu par saprātīgu cenu.
Kad tas nokārtots, sapakojāmies un atkal braucām uz Zakopani. Mēģinot samaksāt par stāvvietu, Edgars secināja, ka svētdienās tās bezmaksas. Tomēr ir gana daudz tūristu, kuri poļu valodu nesaprot un samaksā jau par nākamo dienu.
Pa nedēļu mums jau bija sakrājusies kaudzīte ar netīrām drēbēm, kuras nesekmīgi mēģinājām nodot kādā veļas mazgātavā Zakopanē. Izrādījās, ka visas google.maps atzīmētās vai nu bija slēgtas svētdienās, vai slēgtas pavisam.
Rīta mērķis bija konfekšu taisīšana Ciu Ciu saldumu fabrikā. Uz vietas noskaidrojās, ka tuvākais brīvais meistarklases laiks uz 13.00. Nolēmām pagaidīt un pa to laiku pastaigāt pa gājēju ielu. Krupowki ielā patiesībā jau divas reizes pa šo laiku jau bijām bijuši, bet neko vairāk par pāris metriem tās sākumā arī neapskatījām.
Latvian
Arabic
Chinese (Simplified)
Dutch
English
French
German
Italian
Portuguese
Russian
Spanish