Kemperbusiņa brauciens uz Ziemeļiem. Diena #16. Labākā Pērnavas picērija pa ceļam uz mājām.

08.08.2021.

Modāmies ap 9, caur kempera lūku izlūkojām tuvāko apkārtni. Turpat pāri nelielam zālienam jūra, bet laiks šķita tik nemīlīgs, ka pat laukā negribējās kāpt. Paēdām brokastis un pēc iespējas ātrāk devāmies ceļā uz Latviju.

Turpiniet lasīt

Kemperbusiņa brauciens uz Ziemeļiem. Diena #15. Lahti – pilsēta drosmīgajiem.

07.08.2021.

Lai gan palikām blakus ezeram, peldēt nemaz negribējās, bija apmācies un vēss. Lai bērnus lieki nekaitinātu, uzreiz braucām pie Edgara krustmātes, kura mūs laipni bija uzaicinājusi brokastīs.

Suns Remis mūs jau atpazina, kaķis Antons joprojām karalis. Jau bija aizmirsies, ka brokastis var ievilkties, bērni mierīgi spēlējās, kaut ko mazliet uzēda un atpakaļ spēlēties. Pēc brokastīm plānā apskatīt Lahti pilsētas svarīgākos apskates objektus.

Lahti ir ziemas sporta entuziastu meka. Lahtos atrodas Salpausselkä, kas ir tramplīnlēkšanas vieta. Tā ir daļa no lielāka sporta kompleksa, kurā ietilpst arī Lahti slēpošanas muzejs. Sporta kompleksā notikušas daudzkārtēji Ziemeļvalstu čempionāti un sacensības, kuros tūkstošiem skatītāju, spītējot nemīlīgajiem ziemeļu laikapstākļiem, skatījušies, kā drosmīgi slēpotāji laižas lejā no 3 augstiem tramplīnlēkšanas torņiem.

Vasarās tramplīnlēkšanas torņa pakājē tiek atvērts brīvdabas peldbaseins. Daudzviet minēts, ka tas ir vienīgais slēpošanas tramplīns pasaulē, kas var lepoties ar šādu sezonālu iezīmi.

Turpiniet lasīt

Kemperbusiņa brauciens uz Ziemeļiem. Diena #14. Caurbraucot Somiju.

06.08.2021.

No rīta mūs pamodināja modinātājpulkstenis. Lai kā negribējās celties, skaidrs, ka labāk izbraukt ātrāk, lai tiktu tālāk. Guļošus bērnus pārlikām krēsliņos, apsedzām ar sedziņām, lai guļ tālāk. Paši, aši apģērbušies, sēdāmies priekšējos krēslos. Edgars stūrēja, es blakus rakstīju bloga rakstus.

Turpiniet lasīt

Kemperbusiņa brauciens uz Ziemeļiem. Diena #13. Ciemos pie Ziemassvētku vecīša un viņa ziemeļbriežiem.

05.08.2021.

Agrā rītā uzkāpu gulēt blakus Albertam. Vēlāk pamodāmies no Ziemassvētku dziesmām, ko Edgars bija ieslēdzis. Vairkākos Park4night komentāros bija rakstīts, ka šeit visu diennakti skan Ziemassvētku dziesmas, bet tas laikam tikai ziemā. Šobrīd vasarā klusums, klusa mūzika tikai darba laikā, kas sākas no 10.00, un arī tikai apkārt galvenajam laukumam, kur atrodas visas svarīgākās ēkas.

Brokastīs Lapzemes siers ar lāceņu ievārījumu, kas ir somu tradicionālais saldais ēdiens. Lapzemes sieru mēdz dēvēt arī par čīkstošo sieru, jo, to ēdot, tas tiešām tā kā čīkst. Katra sastāvdaļa atsevišķi garšo labi, bet kopā izcila kombinācija.

Pabraucām tikai nedaudz uz dienvidiem, bet šorīt šķita jau pavisam silts +19’C. Lai gan dienas sākumā gribējās uzvilkt kaut ko siltāku, vēlāk kļuva patīkami silts.

Vispirms mums bija jāizpilda iepriekšējās dienas solījums – jāapmeklē rotaļu laukums. Alberts pa ceļam saplūca man ziedus, teica, lai aiztaisu acis, un ielika rokās. Blakus atrodas Santa Clauss holiday village – mājiņas, kuras var noīrēt, pie katras no tām stāv izgaismota mākslīgā eglīte, neuzkrītošas lampiņas arī gar jumtu – Ziemassvētku sajūtai visa gada garumā.

Turpiniet lasīt

Blogam 10 gadi.

Tieši augustā pirms 10 gadiem publicējām pirmo rakstu par Kuršu kāpu Lietuvā. Toreiz braucām ar motorolleri, mazs ieskats vēsturē: “Rollera gaismas knapi izgaismoja ceļu, kur jābrauc, lai redzētu zīmes, kas norādīja virzienus uz Šauļiem un Rīgu, nācās stāties ceļa malā un skatīties. Naktī braucot par to vien domāju – kādēļ paņēmām līdzi guļammaisu, bet nepaņēmām lietus mētelīšus, kurus varētu pavilkt zem jakas, lai vējš no braukšanas ar ātrumu ~100km/h mūs saudzētu.” Šķiet, ka bija kādas problēmas arī ar ķiverēm, jo braucām ar paceltiem stikliem, kas nebija patīkami, jo lietus lāses sitās sejā kā asas adatas…

Kuršu kāpa, Lietuva. 2011. gads
Turpiniet lasīt

Kemperbusiņa brauciens uz Ziemeļiem. Diena #12. Apkārt ezeram un dusmīgie putni.

04.08.2021.

Nakti pavadījām stāvlaukumā pie Pihes-Luosto (PyhäLuosto) nacionālā parka. Ap 12 beidzot bijām gatavi izlīst no siltās migas. Vajadzēja krietni saņemties, jo laukā nieka +11’C, lija lietus. Saģērbāmies silti, lietus jakas, bērniem arī cimdus.

Nacionālajā parkā izveidotas gana daudz un dažādas pastaigu/pārgājienu takas dažādos garumos, sākot no pāris km līdz pat 30-40 km. Mēs bijām gatavi tikai īsākajai takai – 2,7 km apkārt Ahvenlampi ezeram.

Turpiniet lasīt

Kemperbusiņa brauciens uz Ziemeļiem. Diena #11. Ūdenskritums un ceļš Somijā.

03.08.2021.

Atkal vēlais rīts, pamodāmies pirms 10. Mēs ar Edgaru vēl nebijām piecēlušies, bērni jau spēlējās zem gultas, tā esot viņu māja. Patīkami vērot, kā viņi kopā rotaļājas, ja vien drīz atkal nesāktos kašķi. Strīdi mijas ar salabšanu.

Kad Latvijā jau ēstu pusdienas, mēs beidzot bijām paēduši brokastis un gatavi iziet laukā. Līdz Rovijokfossen ūdenskritumam (Google maps var atrast kā Rovijoen putous) vien pāris soļi.

Turpiniet lasīt

Kemperbusiņa brauciens uz Ziemeļiem. Diena #10. Ziemeļu Parīzes izklaides.

02.08.2021.

Murgoju par kaut kādām laivām, lidmašīnām, ko gandrīz nokavēju… Pamodāmies visi mazliet pirms 10. Novāļājāmies visi kopā pa gultu, ārā pakšķināja lietus, atverot aizkarus, mēģinājām atkal ieraudzīt kādu ziemeļbriedi. Tā vietā tikām pie dabas šova ar nosaukumu Varavīksne.

Brokastīs Norvēģijas polārmaize ar Latvijas šprotēm. Bērni zivis izbrāķēja, smirdot, bet polārmaize gan labi aizgāja.

Turpiniet lasīt

Kemperbusiņa brauciens uz Ziemeļiem. Diena #9. Ziemeļu Parīze Trumse.

01.08.2021.

Bijām uzlikuši modinātājpulksteni uz 7, bet atlikām ik pa 10 minūtēm vismaz stundu. Lietus beidzot bija sasniedzis arī mūs, lasījām, ka Latvijā nu jau līstot katru dienu. Izlīdām no siltā kempera tikai līdz krūmiem un braucām tālāk uz Ziemeļiem.

Turpiniet lasīt

Kemperbusiņa brauciens uz Ziemeļiem. Diena #8. Pludmales kā dienvidos.

31.07.2021.

Vēss rīts Unstadā, vējš nerimās arī no rīta, arī laika ziņas nekādu jauko laiku nesolīja. Vismaz lietus šobrīd nelija, jo tas šķiet Lofotu salās ir ļoti biežs viesis.

Lai gan ciemats ir mazapdzīvots, pēc 2016. gada statistikas – 13 iedzīvotāji, Unstada ir kļuvusi ļoti populāra un apmeklēta vietējo un tūristu vidū. Neskatoties uz to, ka Unstadas pludmale atrodas aiz Ziemeļu polārā loka, tā piesaista sērfotājus no visas pasaules.

Unstada ir pēdējais ciems šā ceļa galā, tālāk tikai ar laivu.

Izgāju cauri ciematam, tajā vien pāris mājas, kuras daļa izskatījās apdzīvotas vien vasarā.

Turpiniet lasīt