Ko mēs redzējām Moldovā. Secinājumi, pārdomas…

Mūsu galvenie secinājumi par Moldovu:

  • Tūristu Moldovā praktiski nav. Lieliski! Tas gan rada arī zināmas neērtības ārpus galvaspilsētas un citām lielākajām pilsētām. Ja negrib palikt teltī, ļoti grūti atrast naktsmītni. Arī veikalos ļoti maza pārtikas izvēle, svētku dienās gandrīz viss ir slēgts.
  • Cilvēki ir ļoti godīgi, nemēģina nevienu apšmaukt- ne vietējo, ne iebraucēju.
  • Galvenais, kā dēļ vērts braukt uz Moldovu- vīns, ēdiens un padomju arhitektūras mantojums.
  • Vīns- lielisks! Vispār nejūt alkoholu, tikai vīnogu smaržu un garšu. Nekad iepriekš tādu nebijām dzēruši.
  • Ja no rīta ielās cilvēku gandrīz nav, visi vietēji noteikti pulcējušies tirgū- tur var atrast visu iespējamo- sākot no pārtikas un apģērba, beidzot ar auto detaļām.
  • Attāluma izjūta moldoviešiem diezgan dīvaina. Pārsimts metrus viņi iesaka labāk braukt ar kādu transportu, jo ļoti tālu, ļoti ilgi jāiet- esot vismaz 5 km. 🙂

Turpinājumā galvenie apskates objekti, ko apmeklējām: Turpiniet lasīt

Moldova

Avantūristi dodas izbaudīt pavasari, ja tas nenak uz Latviju. Esam Moldovā. Pa dienu bija šoks, no lidmašīnas izkāpjam biezi saģērbušies, bet ārā +29C. Ar maršrutku pa 3lei ātri nokļuvām tuvu centram. Kišiņevā atradām mūsu rezervēto hosteli. Nedaudz vīlāmies, ka pēc padomju mantojuma apskates, atradām slēgtu “Šuriklendu”. Hosteļa darbinieka ieteiktā LaPlacinte arī

image

bija lieliska. Vīns Izabella smaržo un garšo pēc īstām vīnogām, fantastiski gardi un dabīgi. Nekad iepriekš nebiju iedomājies, ka vīns var garšot tik ļoti pēc vīnogām. Mmmmmm.